Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Šantala Akermana
Žanna Djelmana, 23, quai du Commerce, 1080 Brisele, 1975
Jeanne Dielman, 23, quai du Commerce, 1080 Bruxelles, Chantal Akerman
Nupat nomira beļģu režisore Šantala Akermana, un par to nevar nedomāt, skatoties šo viņas 25 gadu vecumā drosmīgi un neparasti uzņemto filmu. Kas notiek ar laiku, ir lielākā mīkla dzīvē un, jā, reizēm arī filmā. Trīs dienas Žannas dzīvē paiet, veicot gluži ikdienišķas darbības: sieviete mazgājas vannā, klāj gultu, gatavo dēlam vakariņas, sēž krēslā – ilgi, monotoni, kā dzīvē. Skatītājs, pieļauju, sākumā jūtas, it kā būtu spiests to visu pacietīgi vērot, taču kādā brīdī garlaicībai iestājas noilgums un katra Žannas rutinētā kustība – kā viņa loka drēbes, kā ielej kafiju, kā sagaida un pavada vīrieti – vairs neizskatās pēc bezjēdzīgas rosīšanās, bet iegūst rituāla jēgu. Arī katli, lupatiņas, halāts nav tikai priekšmeti, tie ir sievietes pasaules atribūti, kas palīdz varones dzīvi noteiktā adresē Briselē saturēt kopā. Rituāli ienes mieru un drošību, bet vienlaikus, aktrises Delfinas Serigas ķermeniski izspēlēti, tie apdraud paši sevi. Filmas un droši vien arī pasaules dramaturģija ir tāda, ka pat ļoti stingra kārtība reiz sabrūk, lai pēc brīža tasītes, pannas un šķēres atkal nostātos savās vietās – iespējams, jau bez mums.