Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Sapņi par pamošanos: Ibērijas lirikas antoloģija, 1400–1700
Čikāga: University of Chicago Press, 2013
Mūsu ģimenei ir draugs, kura pase liecina, ka viņš ir Francijas pilsonis, taču viņš nicina Parīzi un “Ziemeļfranciju” vispār – kā pretenciozas, birokrātiskas, iedomīgas un galu galā viņam, provansietim, nepieņemamas un nesaprotamas teritorijas. Viņa “valsts” stiepjoties no Barselonas, pāri Pirenejiem un cauri Francijas dienviddaļai apmēram līdz Milānai Itālijā, kas, starp citu, ir spožās trubadūru dzejas teritorija. Līdzīgu dabisku dzejas teritoriju laikā un telpā iezīmē Ibērijas lirikas antoloģijas sastādītāji un atdzejotāji, iekļaujot tajā dzejniekus un dzejnieces, kas rakstījuši portugāļu, kastīliešu un katalāņu valodā, turklāt ne vienmēr paši būdami attiecīgajam etnosam, tā teikt, asinspiederīgi. Grāmata ir tieši tāda, kādai jābūt cienījamai dzejas antoloģijai, – bilingvāls izdevums ar bagātīgu ievadu un piezīmēm, aizrautīgi uzrakstītām dzejnieku biogrāfijām, kā arī plašu bibliogrāfiju un ieteikumiem “tālākai lasīšanai”. Kā jebkurš tulkots teksts, tas gan liek arī aizdomāties par tulkotāju izdarītajām izvēlēm un kompromisiem, sevišķi, ja ievadā apgalvots, ka atdzejojumi ir “uzticīgi oriģinālam”. Pārlieka uzticība reizēm nav nekas cits kā nodevība – šajā kontekstā pret t.s. mērķvalodu.