Ilmārs Šlāpins

Schroeder-Headz "Synesthesia"

Schroeder-Headz

Synesthesia

2014, Victor

Nezinātājam nākas kādu brīdi mulst, cenšoties saprast, kas tā ir par grupu un kāpēc tās nosaukumā ir Šrēders. Tie ir trīs japāņu jaunieši (klavieres, kontrabass un bungas), kas sevi nodēvējuši par Šrēdergalvām par godu amerikāņu komiksu seriāla “Peanuts” varonim Šrēderam (viņš zīmējumos parasti redzams salīcis pie mazītiņām klavierītēm). Avīžu komiksu kultūra ir īpašs kolektīvās apziņas telpas fenomens – “Peanuts” sākās 1950. gadā un turpinājās bez pārtraukuma līdz pat 2002. gadam, ik svētdienu piedāvājot mazu stāstiņu. Nodēvēts par “garāko stāstu, kas jebkad izstāstīts cilvēces vēsturē”, šis komikss ir atzīts par vienu no ietekmīgākajiem pasaulē. To lieliski pierāda arī japāņu pianista Šunsukes Vatanabes gadījums. Schroeder-Headz sevi uzskata par postdžeza grupu, aktīvi izmanto arī programmētos instrumentus, taču vienlaikus ar pielūgsmi izturas pret amerikāņu džeza klasiku, piemēram, Vinsa Gvaraldi trio, kas ierakstījis mūziku animācijas filmām pēc komiksa “Peanuts” motīviem.