Totaliter aliter. Idille

Visvairāk neliek miera, ko mums

piedāvās tur erotikas vietā? Tak ne

dambreti un šahu spēlēt? Tak ne

sacensties ar citiem koriem? Jānāk

kaut kam īstam; ļaus fantazēt un kārot

jaunu mūžu? “Vēlreiz izdzīvot” (skan

pagātne, tik niansēta, kauns pēc

kauna, ne vārda neizdzēst – o, elles

mokas?) Dos ritma burvību – tev

spēlēt bungas, man tik burtus? Vai

varbūt – tādus brašus kā es liks Vēļu

namā, tai Vālhallā, un para bellum

pret haosu vai Tumsu, vai elfu pulkā –

izkauties ar troļļiem? Ko es zinu,

varbūt tai pašā dienā sūta atpakaļ –

par meitenīti, pieneni, par alksni,

baobabu, sekvoju vai – manā

gadījumā – cūku? Kuŗā brīdī tad

izņems atmiņas? Vai varbūt – tik

aizsies mapē – līdz “komisijai”, i.e.

Dīvānam. Man vislaik gribas jaunu,

šovasar pēc Mekas laika gavēšu ar

pakļāvējies pūli.

Tas palīdzēs man ost, par ko tie

dzejojuši – no malas neizjust. Bet

galvenais – tur, priekšā. (Tik sapnī

“biju tur” – tak talanta tik maz.)

2018