Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Uldis Neiburgs
Dievs, Tava zeme deg! Latvijas Otrā pasaules kara stāsti
Rīga: Lauku Avīze, 2014
Negribu izdarīt nekādus īpašus secinājumus, tomēr jāatzīst, ka pēdējos gados dāsni izdotās grāmatas par Otro pasaules karu ir gandrīz vai labākais, ko latviski iespējams lasīt. Saku to, pilnā mērā apzinoties, ka esmu lasījusi arī labu dzeju un labu prozu. Droši vien šo iespaidu veicina jau ilgstoši veidojusies un aizvien pieaugošā apziņa, ka tieši tajos četros vājprāta gados meklējama atslēga dažai labai neprātībai pašreizējos laikos. Ulda Neiburga grāmata lieti noder, ja sāk likties, ka viss jau ir puslīdz skaidrs un zināms. Katras nodaļas (to pamatā ir autora Lauku/Latvijas Avīzē un Mājas Viesī publicētie raksti) centrā ir kāda svarīga notikuma iezīmēts datums – visbiežāk tāds, par kuru viedokļi – un atmiņas – joprojām ir pretrunīgi. Neiburgs cenšas tos atbrīvot no sensacionālisma, ideoloģijas, triumfālisma un viennozīmības, uzrādot dažu labu pārsteidzošu detaļu, kas citos laikos un vietās tapušos darbos pazudusi tieši minēto uzslāņojumu dēļ. Vienīgi stāsti par kaujas lauka varoņiem un, pēc visa spriežot, Latvijas patriotiem – Žani Butku, Miervaldi Ādamsonu, Alfrēdu Riekstiņu – varbūt cieš no pārlieku nekritiskas apbrīnas, kuras tonis pārlieku atgādina svinīgu bungu rībināšanu.