Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Naked Lunch — Viljama Berouza grāmata, ko esmu izlasījis pēdējo divu mēnešu laikā — lēni es lasu, bet akurāti. Grāmata ir par džankiem... Kas ir džanki? Džanki sapratīs. Citiem vārdiem sakot — par heroīna iedarbību uz cilvēku.
Starp citu, Kronenbergam ir tāda filma — Holivudai, protams, gana laba, bet Berouzam nekas. Grāmata uzrakstīta pasen, 60. gados, bet problēma, tā teikt, ir ļoti aktuāla Latvijā pašreiz, īpaši tagad. Man pašam ir bijusi šī atkarība, pareizāk būtu teikt — ir atkarība, jo narkomāni nemēdz būt bijušie. Tā grāmata gan ir ar homoseksuālu ievirzi, kas man nav novērota, bet pārējais... Tur ir tādas pasāžas, kas atkārtojas ik pa laikam, piemēram, lemuri ar lielām acīm peld pie koku zariem cieši pieķērušies... vai arī noslīcināti bandīti. Kas iecementēti bļodās. Par grāmatu angliski varētu teikt rubbish, bet amerikāņi teiktu — garbage — melna, skarba estētika.
Ir neskaitāmas grāmatas par narkotikām, bet šis Berouza gabals ir tāds, kas dampē, nu — nemudina to darīt.
Tas man arī tai grāmatā patīk.