Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Zadī Smita.
Par skaistumu
Hamish Hamilton Ltd., 2005
Viņa šobrīd ir jauna un modīga britu rakstniece ar trešo romānu, tumšu ādas krāsu un Londonas piepilsētu savā biogrāfijā. Rezultātā ir saņēmusi gan slavu un atzinību, iekļaušanu garajā sarakstā uz Bukera prēmiju, gan arī sūkstīšanos, ka tā vispār nav literatūra, vien kaut kāds stereotipu savārstījums. Pati Zadī nemaz neslēpj īpašu attieksmi pret romāniem, tiem ir noteikta vieta viņas ikdienas dzīvē – viņa stāsta, ka uzaugusi dzīvoklī, kurā viesistaba bija līdz griestiem pilna ar Penguin izdevniecības sējumiņiem mīkstajos vākos. “Manai mātei bija laba gaume, viņa nekad nepirka grāmatas greznos vākos ar zelta griezumu lappušu malās. Tāpēc līdz piecpadsmit gadu vecumam es nebiju izlasījusi nevienu sliktu grāmatu,” kādā žurnāla slejā stāsta gados jaunā rakstniece, kas savu jaunāko romānu veltījusi baltā pusmūža amerikāņu vīrieša psiholoģiskajām problēmām. Un turklāt vēl nosaukusi to Par skaistumu. Nav šaubu, ka viņai ir laba humora izjūta. Kāds no sašutušajiem kritiķiem apgalvo, ka viņa gluži vienkārši neprot rakstīt, un saka: “Ja jūs vēlaties kaut ko šādu, lasiet labāk Markesu vai Orvelu!” Nu, ko – nav slikts salīdzinājums. Būs jāizlasa.