Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
‘Aktualizēt’ ir darbības vārds, kas atvasināts no īpašības vārda ‘aktuāls’ (aktualizēt nozīmē padarīt par aktuālu), bet tas savukārt ir cēlies no darbības vārda, kurš latīņu valodā nozīmē darbību — actus, act. Tātad, aktuāls ir tas, ar ko ir veikta attiecīga darbība, vai nav vienalga — kāda. Turpinot meklēt jaunus un skaistākus izrunāšanās veidus, mēs esam sākuši lietot vārdu ‘aktualizācija’ (kaut kā padarīšana par tādu, ar kuru kaut kas ir padarīts). Nav brīnums, ka īpašu popularitāti aktualizācija izpelnījusies ierēdņu leksikā — ar problēmu, kas ir “aktualizēta”, vairs nav jānoņemas, ar to taču jau pēc būtības “kaut kas ir izdarīts”. Ierēdņu mitoloģiskajos priekšstatos varētu būt vieta šādam ticējumam: “Ja problēma aktualizējas, vari par to vairs nedomāt.” Angļu valodā vārdu ‘aktuāls’ sākuši lietot 14. gadsimtā, bet ‘aktualizēt’ — tikai 17. gadsimtā. Angļu un franču valodās aktuāls ir esošs, darbīgs, īsts, neviltots, bet latviešu literārās valodas druvā pagaidām oficiāli iekopta tikai viena nozīme — “tāds, kas ir pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā nozīmīgs, neatliekams, šodienīgs.” Ja tā, tad rodas jautājums, vai ir iespējams ‘aktualizēt’ to, kas nav ‘aktuāls’? Piemēram, kā var padarīt par patiesu to, kas ir aplams? Par esošu to, kā nav? Ņemot vērā, cik ļoti mūsu esamību
nosaka tas, “par ko iet runa”, varam runāt par to, kā tiek “aktualizētas skolotāju algas”, “uzsākta jaunās bibliotēkas ēkas aktualizācija”, “aktualizēti pedofilu vārdi”.