Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
“... svarīgi ir atcerēties - tikmēr, kamēr universālo jeb vispārcilvēcisko definē vīrietis, katra māksliniece sieviete ir feministe, jo viņas darbs ir atgādinājums par dzimtes līdztiesību."
Anda Kļaviņa. “Diena". 06. 10. 2006
Kļaviņas izteikums ir iekšēji pretrunīgs, tāpat kā, piemēram, izteikums, ka “viss ir relatīvs” - ja tas būtu patiess, tas noliegtu pats sevi. Ja “vispārcilvēciskais” jeb universālais ir iespējams un tas ir neatkarīgs no definīcijas, tad, protams, minētajam izteikumam nav nekāda sakara ar loģiku - ja ir vienalga, kas to definē (vīrietis, suns vai marsietis), tad arī premisa ir tukša, tad izteikums varētu būt vienalga, kāds, teiksim: “... svarīgi atcerēties - tikmēr, kamēr Jāņos līst lietus, katra māksliniece... utt.” Savukārt, ja ir būtiski, kurš definē vispārcilvēcisko, tad definētāju iedalījums vīriešos un sievietes atkal būs nejaušs, tad jābūtiskuma sekas (kas ir sieviete un ko atgādina tās darbi) nav nepieciešamas un izteikumu var uzlūkot vien kā amizantu viedokli. Pastāv gan iespēja, ka izteikums ir metalīmeņa (vai dekonstruktīva - atkarībā no akadēmiskās valodas, kurai tiek dota priekšroka) antropoloģiska kvalifikācija, līdzīgi kā vērtējums par izteikumiem, ko rietumnieks saka par tradicionālām kultūrām (ja tas ir rietumnieks), vai pieaugušais par bērniem (ja to saka pieaugušais).