Bērni: par vai pret?

Aprindās, kurās es apgrozos un kuras mēdz labsirdīgi dēvēt par mākslinieciskām, bērni nav pārāk bieža parādība. Taču reizēm pat vismākslinieciskākajā sabiedrībā kaut kur perifērijā ierobežotā skaitā var satikt pārliecinātus ģimenes cilvēkus.

Tā kā bērni man lielākoties patīk, šo stāvokli es pieņemu ar daudz mazāku riebumu nekā mani attālie paziņas. Tas, protams, nenozīmē, ka mani var apmuļķot ar jaukiem smaidiem, bet gan to, ka mana pozīcija ir neapstrīdami objektīva, un līdz ar to esmu augsti kvalificēta spriest par šo tēmu autoritatīvi.

No man zināmo bērnu skaita var secināt, ka cilvēki tos rada bez īpaša apdoma – ja vecāki šim jautājumam veltītu pienācīgu uzmanību, viņi rīkotos daudz piesardzīgāk. Protams, līdz pat šim brīdim topošajiem vecākiem nav bijis iespējas iepazīties ar pilnu faktu izklāstu, tāpēc nebūtu godīgi tos saukt pie atbildības. Šim nolūkam esmu rūpīgi apkopojusi visu nepieciešamo informāciju, no sirds cerot uz nākotni, kuru apdzīvos daudz pievilcīgāku bērnu klāsts nekā tie, kurus man gadījies sastapt.

Par:

Man ir iebildumi pret jēdzienu “tikai bērns”, jo pieredze rāda, ka “tikai bērna” sabiedrība ir nesalīdzināmi patīkamāka nekā “tikai pieaugušā” sabiedrība.

Bērni parasti ir neliela auguma, tāpēc labi noder piekļūšanai grūti pieejamām vietām.

Bērni nesēž restorānā pie blakus galdiņa un skaļineapspriež absurdus nākotnes plānus.

Bērni uzdod labākus jautājumus nekā pieaugušie. “Vai var paņemt cepumiņu?”, “Kāpēc de­­besis ir zilas?” un “Kā saka govs?”, visticamāk, izraisīs daudz interesantākas atbildes nekā “Kur ir jūsu manuskripts?”, “Kāpēc jūs nepiezvanījāt?” un “Kas ir jūsu advokāts?”.

Bērni ir jēdziena “brieduma trūkums” dzīvs iemiesojums.

Bērni ir vislabākie pretinieki skrabla spēlē, jo viņus ir gan viegli apspēlēt, gan interesanti piešmaukt.

Var nostāties bērnu pūlī un ne reizi nesajust uzmācīgu pēcskūšanās losjona vai smaržu aromātu.

Neviens nepilngadīgais vēl ne reizi nav pieprasījis ieviest vārdu chairchild[1. Ironija par jēdzienu chairperson, kas kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem bieži tiek lietots kā politkorekta alternatīva vārdiem chairman vai chairwoman.].

Bērni guļ vai nu vieni, vai ar rotaļu zvēriņiem. Šāda uzvedība neapšaubāmi ir gudra, jo tā atbrīvo no bezgala garlaicīgā apgrūtinājuma līdzzināt ausī iečukstētas atzīšanās. Es vēl nekad neesmu satikusi rotaļu lācīti, kurš slepus vēlētos uzvilkt mājkalpotājas uniformu.

Pret:

Pat tikko nomazgāti un atbrīvoti no visu veidu saldumiem, bērni bieži mēdz būt lipīgi. Var tikai pieņemt, ka tas tāpēc, ka viņi pārāk maz smēķē.

Bērniem piemīt ļoti slikta modes izjūta, un, atstāti savā vaļā, viņi gandrīz vienmēr izvēlēsies apģērbu ar neveiksmīgu piegriezumu. Šajā ziņā viņi daudz neatšķiras no pieaugušajiem, taču viņiem nez kāpēc to pārmet biežāk.

Bērni neadekvāti reaģē uz sardonisku humoru un slēptiem draudiem.

Būdami nejūtīgi pret smalkām garastāvokļa mai­­ņām, bērni uzstājīgi turpinās apspriest ga­­rām pabraukušā cementa maisītāja krāsu vēl ilgi pēc tam, kad jūsu interese par šo tēmu būs zudusi.

Bērni reti spēj aizdot patiešām interesantu naudas summu. Pro­­tams, ir arī izņēmumi, un šādi bērni brīnišķīgi papildina jebkuru ballīti.

Bērni mostas nejēdzīgi agri un bieži mēdz ēst tukšā dūšā.

Bērni neizskatās labi vakartērpos.

Pārāk bieži bērnus pavada pieaugušie.RL mājaslapā lasāma Arņa Rītupa intervija ar Franu Lebovicu Tādēl, ka man ir taisnība un Franas Lebovicas eseja Ņujorkas dzīvokļa meklējumos.