Bez vārdiem var palikt

Ministru prezidente Laimdota Straujuma valdības sēdē otrdien, uzklausot ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību un valsts kopbudžeta izpildi pirmajā ceturksnī, aicināja Finanšu ministriju atturēties no vārda “konsolidācija” lietošanas. Premjere stāstīja, ka tikusies ar vairākiem cilvēkiem, kuri pauduši bažas par algu un citu tēriņu samazinājumu, ar ko viņiem asociējas vārds “konsolidācija”. Straujuma uzsvēra, ka šādas konsolidācijas attiecībā uz nākamā gada valsts budžetu nebūs. Vārda “konsolidācija” vietā premjere piedāvāja izmantot, piemēram, “vēlmju neizpilde”.

Delfi.lv, 26. maijā

Mākslinieks Miķelis Fišers Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā notikušajā izstādē “Netaisnība” bija izstādījis videodarbu, kura divos ekrānos “sarunājās” divi identiski un viņa paša tēloti personāži. “K-pran?” vaicāja viens personāžs. “Pran!” atsaucās otrs, un tā visu laiku. Pievienotajā skaidrojumā mākslinieks rakstīja: “Vārds PRAN hidroreptiloīdu universālvalodā nozīmē VISUS vārdus un jēdzienus jebkurā cilvēku valodā, izņemot vārdu “līdzcietība”. Šāds jēdziens reptiļu valodā neeksistē.” Ziņa par to, ka Latvijas Ministru prezidente mudina atteikties no viena vārda, to aizstājot ar citu vārdu kombināciju, kuras nozīme nebūt nav aizstājamā vārda sinonīms, šķiet nākusi no šādas hidroreptiloīdu pasaules, kur vārdi ir tikai fonēmas, kuru nozīmi ikviens var brīvi iztēloties pats.

Vārdam “konsolidācija” nozīme ir, un tā nav radusies kā nesena piedeva Ivara Godmaņa taupības krāsniņām vai eifēmisms Valda Dombrovska taupības politikai. “Šādā kārtā 5–6 gados bez lielas nodokļu nastas apgrūtināšanas var samaksāt līdz 30 miljardu valsts aizņēmumu, izlaižot katru gadu par 5–6 milj. rbļ. konsolidācijas aizņēmumus,” jau 1916. gada 27. oktobrī tika ziņots Dzimtenes Vēstnesī, un tas ir senākais vietnē Periodika.lv atrodamais jēdziena “konsolidācija” lietojums. Noprotams, ka te lietota “Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā” (Rīga: Zinātne, 2000) minētā vārda otrā nozīme: “Kredītoperācija – valsts īstermiņa parādu pārvēršana par ilgtermiņa parādiem, arī vairāku parādu apvienošana.”

1920. gada 17.augustā rakstā “Baltijas valstu konference” laikraksts Latvijas Sargs vēstīja: “Tagadējā konference atšķiras no Helsingforsas konferences tai ziņā, ka tagad starp piecām konferējošām valstīm lielā mērā labojušās attiecības un visās sarunās un darbā manāma zināma konsolidācija.” Šajā teikumā no latīņu consolidatio (no con – “kopā” un solidāre – “sacietināt, nostiprināt”) veidotais vārds lietots tā primārajā nozīmē: “nostabilizēšana, nostiprināšana; atsevišķu personu, grupu, organizāciju apvienošanās, saliedēšanās, lai sasniegtu kopējus mērķus” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga: Liesma, 1978). “Nodrošināšana” kā galvenā šī vārda nozīme uzrādīta arī Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā 1921. gada 1. martā publicētajā Terminoloģijas komisijas vārdu sarakstā, kā lietojuma piemēru minot “nodrošinātus valsts vērtspapīrus”.

Vārda lietojums šajās nozīmēs ir sastopams un saprotams daudzus gadu desmitus. Latvijas Sargs 1922. gadā vēstīja: “Anglijas parlamentā lords Grey’s izteicies, ka stāvoklis Tuvos Austrumos paliek draudošs, jo paredzama turku-krievu, vācu bloka konsolidācija.” 1937. gadā Ventas Balss ziņoja: “Kamēr visās Eiropas valstīs vērojama cenšanās panākt iekšēju konsolidāciju un tautas vienības nostiprināšanu, Francija, nonākusi ekstrēmo kreiso iespaidā, vēl joprojām pārdzīvo iekšējas jukas, sadursmes un ekscesus.” Savukārt Brīvajā Zemē gadu vēlāk tika rakstīts: “Pēc 15. maija Latvijā notikusi tālu ejoša tautas spēku konsolidācija; kulturālā, sabiedriskā un sevišķi saimnieciskā dzīve Latvijā pēdējos gados esot pārveidota līdz pašiem pamatiem,” un šajā piemērā vārds “konsolidācija” jau tiek lietots kā Ulmaņa autoritārisma laikā tik populāro vārdu “vienība” un “vienotība” sinonīms. Varas mainījās, taču savu nozīmi vārds saglabāja. “Viņš pirmais sajuta nogrupējumu ļaunumu un sāka prasīt visu literātūras revolūcionāro spēku konsolidāciju kopējai cīņai par sociālismu,” 1940. gadā Valdis Lukss rakstīja par Vladimiru Majakovski, bet 1942. gadā avīzes atreferēja: “Tad Dr. Goebbels’s runāja par neatvairāmi pieaugošo Eiropas konsolidācijas procesu. Tā kārtība, ko mēs Eiropai paredzam, ir organiska, nevis uzspiesta.” Kara nogalē, 1944. gadā, laikraksti lasītājiem mēģināja iegalvot, ka “pretestība sasniegusi jau tādu konsolidācijas pakāpi, ka gandrīz var runāt par zināmu frontes stabilizēšanos”. Konsolidācija nebija apturama arī padomju gados. Cīņa 1945. gadā ziņoja, ka Ķīnas komunistiskās partijas līderu ierašanās Cuncinā “liecina par Ķīnas demokrātisko spēku gaidāmo konsolidāciju”. Neko nevēlamu šajā vārdā nesaskatīja arī mūsu atmodas censoņi – 1989. gadā Viktora Avotiņa, Ilmāra Bišera un daudzu citu tautas un Augstākās Padomes Latvijas deputātu parakstītā vēstulē Mihailam Gorbačovam bija teikts: “Paziņojums, kas it kā sniegts PSKP CK vārdā, kā arī tajā izteiktie draudi veselām tautām, par nožēlošanu, nesekmē Latvijas iedzīvotāju konsolidāciju, bet rada pretēju efektu.”

Laiku pa laikam sastopami arī specifiskāki vārda “konsolidācija” lietojumi, piemēram, medicīnai veltītās publikācijās: “Labi reponētos lūzuma galus nepārtraukti jānotur piemērotā un pareizā stāvoklī līdz kaulu pilnīgai konsolidācijai” (Latvijas Ārstu Žurnāls, 1929. gada 1. jūlijā), taču arī šajos gadījumos ir saprotams, ko rakstītājs vēlējies pateikt.

Viens no pirmajiem piemēriem, kurā vārds lietots neskaidrā, grūti iztulkojamā nozīmē, atrodams krietni senā publikācijā. 1931. gadā izdevumā Ekonomists publicētā rakstā par sudrablapsu audzēšanu Kanādā tika klāstīts: “Spekulācijas ar vaislas zvēriem fermu īpašniekiem deva 100–200% peļņas, bet tad nāca zināma konsolidācija, un tagadējās fermas tiek ierīkotas pašu ādu producēšanas nolūkos, kas dod normālo tirdzniecībā parasto peļņu.” Lai kas tas arī būtu bijis, minētajiem fermu īpašniekiem, šķiet, notikušais lielu prieku nebūs nesis, te patiesi būs notikusi “vēlmju neizpilde”, un vārda “konsolidācija” vietā droši vien jēdzīgāk būtu bijis lietot kādu citu.

Taču, kāpēc no šī vārda būtu vērts atteikties pārējos iepriekš citētajos piemēros, man nudien nav saprotams, jo nekādas bažas vai bailes vārds neizraisa.

Straujumas kundzes pieminētās problēmas pamatā ir nevis vārds vai tā nozīme, bet paši politiķi, kas savās runās un rakstos to izmantojuši kā eifēmismu kaut kā cita apzīmēšanai, neliekoties ne zinis par jau pieņemtajām vārda nozīmēm. Tāpēc vien, ka ar vārdu “krāns” mēs varam apzīmēt arī dzimumlocekli, diez vai būtu jāatsakās no tā izmantošanas labi zināmas sanitārtehniskas ietaises apzīmēšanai. Tā, piemēram, 2009. gada sākumā Ivars Godmanis žurnālistiem ir sacījis, ka “svarīgi ekonomikas politikas paketes elementi ir tūlītēja un ilgstoša fiskālā konsolidācija, lai budžeta deficīts 2009. gadā nepārsniegtu 5% no IKP un 2011. gadā samazinātos līdz 3% no IKP”. Par to, kāpēc tā ir nevis vienkārši ekonomikas politika, bet politikas pakete, galvu labāk nelauzīt, bet ar “fiskālo konsolidāciju” (citviet turpmākajos gados bieži tiek lietots vārdu savienojums “budžeta konsolidācija”) te tiek saprasta ne jau stabilizēšana, nostiprināšana vai vienošana, bet gan budžeta deficīta samazināšana uz dažādām vajadzībām tērējamo budžeta līdzekļu samazinājuma rēķina. Skaidrs, ka pēc tam, kad darba devējs kārtējo reizi algas samazinājumu būs nodēvējis par “algu konsolidāciju” (vai, teiksim, par “k-pran”), darbinieki sāks raustīties no šī vārda padzirdēšanas vien.

Taču, atgriežoties pie vārda “konsolidācija” pamatnozīmes un atceroties, ka to var saprast arī kā sinonīmu vārdiem “vienība” vai “vienotība”, Straujumas ierosinājumam varētu būt arī vēl kāds cits tulkojums. Iespējams, “vēlmju neizpilde” pamazām vien kļūst par viņas pārstāvētās un dažādās iekšējās pretrunās nomocītās partijas Vienotība sinonīmu.