Cāļu dvēseles

LETA, 2009. gada 9. aprīlī

Humāna apiešanās ar mājputniem ir bijis visai bieži pieminēts un apspriests temats manā ģimenē. Laikā, kad mammas vecvecāki īrēja Zorgenfreija muižiņu pie Ķīšezera, ome bija turējusi mājlopus, arī vistas. Gan mammas paps, gan papa brālis Leons omi par to bieži mēdza ķircināt, jo vistas nekad netika kautas - pēc tam, kad bija beigusies viņu dējējkarjera, putniem tika nodrošinātas cienīgas vecumdienas turpat plašajā vistu dārzā. Šādas rīcības iemesli nepavisam nebija saistīti ar, piemēram, reliģiskiem uzskatiem - ome nebija piederīga kādai animistu sektai, bet gan pareizticīgo baznīcai, un tajā, tāpat kā citās kristīgajās konfesijās, vistu ciešanām nav pievērsta liela vērība. Arī veģetāriete viņa nebija (atšķirībā no mammas tantes Lidijas, kas šādu tobrīd progresīvu modi bija sākusi piekopt).

Ziņā par prasību uzlabot mājputnu dzīves apstākļus un ieviest “humānākas kaušanas” metodes minēts, ka PETA aicinājumu boikotēt ātrās ēdināšanas restorānu tīklu Kentucky Fried Chicken (KFC) parakstījuši arī amerikāņu rokgrupas Smashing Pumpkins solists Bilijs Korgans un tās bijušais bundzinieks Džimmijs Čemberlens. Viņiem pievienojušās arī tādas mūziķu grupas kā The Black Eyed Peas, Fall Out Boy, Rise Against un The Flaming Lips. Atbalstu PETA aktivitātēm esot izteikuši arī sers Pols Makartnijs, Pamela Andersone, dziedātāja Pinka un viņa svētība Dalailama.

Nav viegli saprast, kas visu šo raibo kompāniju vieno, tomēr ir skaidrs, ka tās pilnīgi noteikti nav ilgstošā laika periodā veidojušās personiskas attiecības ar ciešanām pakļautajiem mājputniem. Nekādu lielu skaidrību nav iespējams gūt arī organizācijas PETA veidotajā KFC kampaņas mājaslapā internetā. Turpat līdzās aprakstam par KFC vistas gaļas piegādātāju izmantotajām nežēlīgas vistu turēšanas metodēm ir atrodams aicinājums pret KFC veicināto nežēlību cīnīties, kļūstot par veģetārieti (starp citu, Latvijā tiražētajā ziņā pieminētā nogalināšana, dzīvas vistas metot karstā ūdenī, ir visai aptuvena patiesība - PETA apgalvo, ka “kaujot tiek pārgrieztas putniem rīkles, un pēc tam tie tiek iemesti verdošā ūdenī - bieži vien, vēl esot pie apziņas”). Līdz ar to nav saprotams, vai 2003. gadā iesāktās pret KFC vērstās PETA kampaņas mērķis ir atteikšanās no vistu vai jebkādas gaļas ēšanas vispār, “humāna kaušana” vai vēl kaut kas cits. PETA izstrādātajos vistu dzīves kvalitātes uzlabošanas ieteikumos līdzās mudinājumiem atteikties no ķīmiskām piedevām barībā un aicinājumam pāriet uz pilnīgi mehanizētu putnu “savākšanas” un pārvietošanas sistēmu (lai izvairītos no iespējas, ka nevērīgi strādnieki salauž spārnus vai kājas), pieminētā humānā kaušana ir “nogalināšana ar kontrolētu atmosfēru” (Controlled Atmospeher Killing jeb CAK). Metodes būtība ir vistu ievietošana slēgtā konteinerā vai telpā, kas tiek piepildīta ar argonu, slāpekli, ogļskābo gāzi vai šo gāzu maisījumu kādā nebūt kombinācijā, putnus “praktiski bez sāpēm” nosmacējot. Var jau būt, ka tikai man vienam šķiet ciniski acīmredzama vārda “humāns” parādīšanās šajā metodes nosaukumā. Sāpju pieminēšana un nepieciešamība tās novērst, protams, ir atsaukšanās uz Pītera Singera mudinājumu atmest cilvēkiem raksturīgo sugas “rasismu” jeb sudzismu (speciesism) un nenodarīt sāpes nevienam radījumam, kas vien tās spēj izjust. Tomēr liela daļa no vistu sāpēm šajā gadījumā nav tikai KFC restorānu klientu kliedzošā sudzisma un rijības sekas, bet varētu būt arī plaši izplatīto pārtikas ražošanas metožu iespaids uz šādās ražotnēs nodarbinātajiem vistu ēdāju sugasbrāļiem. Iespējams, šāda analoģija ir nedaudz par skarbu, taču arī Abu Graibas cietumsargu plānprātīgās izdarības ar ieslodzītajiem nebūtu iespējamas, ja vien viņi tos uztvertu par sev līdzīgiem. Tāpat arī liela daļa no PETA atklātajiem un uzrādītajiem pārkāpumiem nebūt nav vienkārši izskaidrojami vienīgi ar gadu desmitiem izmantotas mājputnu rūpnieciskas ražošanas radītām vistu ciešanām. Ja šobrīd esošajos vistu “kombinātos” laiku pa laikam strādniekiem ienāk prātā tāpat vien sava prieka pēc ar kailām rokām kādai vistai noraut galvu, ar vistu uzspēlēt futbolu, pūst vistai acīs tabakas dūmus un krāsu vai pamēģināt, kas notiks, ja dzīvai vistai uzlec virsū, nav grūti iztēloties, ka pēc humānās kaušanas metožu jeb vistu gāzes kameru ieviešanas šiem pašiem strādniekiem pavērsies iespēja sevi iztēloties par īstas nāves nometnes uzraugiem. Rūpniecisku metožu ieviešana attiecībās ar citām dzīvām būtnēm nebūt nav tikai vienpusēju ciešanu avots - arī paši šo metožu izmantotāji riskē pārvērsties par bezpersoniskiem un bara instinktu vadītiem kaut kādas cilvēkiem visai attāli radniecīgas sugas pārstāvjiem. Ir ļoti apšaubāms, vai tieši neiešana uz restorānu šādās attiecībās kaut ko varētu mainīt. Tāpat jāšaubās, vai šķietami humānāku metožu ieviešana ražošanā, kurā gandrīz vienīgie vērtēšanas kritēriji ir “svaigs” vai “nesvaigs” (mūsdienās varbūt arī - “ekoloģisks” vai “neeokoloģisks”), un kas mērķtiecīgi veidota tā, lai anonīmā produkta patērētājiem būtu gandrīz neiespējami nonākt personiskās attiecībās ar produktu, pirms tas vēl par tādu kļuvis, kaut kādā veidā varētu šīs bezpersoniskās attiecības uzlabot. Tad jau tomēr PETA sludinātais veģetārisms šķiet godīgāka izvēle, vienīgi tad nav saprotams, kāpēc organizācija vēršas tieši pret KFC. Iedoma boikotēt KFC vai kādu citu uzņēmumu ir tikai tāda lavierēšana, kas neko daudz neatšķiras no lēmuma neēst šos mīklā ieceptos spārniņus tikai tāpēc, ka tie nav diez ko garšīgi. Vēl viena iespēja būtu ēst tikai tādu vistu, par kuras dzīves un nāves apstākļiem ēdājam ir pilnīgs un skaidrs priekšstats - protams, riskējot nonākt pārāk personiskās attiecībās. Un visbeidzot - var jau par vistām arī nelikties ne zinis tāpat kā līdz šim un tāpat kā par vēžiem, kurus mēdz iemest verdošā ūdenī, austerēm, ko dzīvas izrauj no vākiem un aplaista ar citrona sulu, vai spoguļkarpām, ko pārdevējas, neveikli paslēpušās no pircēju acīm aiz tirgus letes, mēģina apdullināt ar dzelzs stienīti.