Cilvēki ir tur ārā

Ir diezgan grūti rakstīt par tēmu, kas vieniem lasītājiem (kas tur nav bijuši) ir pilnīgi sveša, savukārt citiem (kas tur ir bijuši) neko jaunu pastāstīt nevaru. Es rakstu “tur, iekšā”, tas nozīmē – internetā.

Tukšajā istabā nav galda. Datora monitoru novietoju uz pāris kastēm neizpakotu grāmatu. Vēl četras kastes un tām pāri pārlikts dēlis veido pamatu klaviatūrai. Nekur nevaru atrast peles paliktni. Nekas, spriežot pēc sarkanās actiņas, tā ir optiska un gan jau strādās arī virs rūtiņu lapas. Uz tās, no blociņa izrautās rūtiņu lapas, ir sarakstītas e-pasta serveru adreses un čatu paroles, lai gan lielāko daļu es atceros no galvas. Pieslēdzu monitora resno kabeli datoram, tur tās divas skrūvītes, kuras nekādi neizdodas satvert nosalušajiem pirkstiem, viss pārējais jau ir vieglāk, katram vadam ir savas krāsas uzgalis, tādā pašā krāsā iezīmēts attiecīgais kontakts. Jaunie USP štekeri tik gaisīgi, tā arī nav skaidrs, kā viņi turas pie ligzdas. Pieslēdzu vebkameru, it kā vajadzēja draiveru instalācijas disku, bet, iespējams, ka WindowsXP pazīs arī tāpat. Ieslēdzu datoru, kabeļmodēmu, dažādās vietās iemirdzas zaļās, skraidošās uguntiņas, beidzot piešķirot aukstajai telpai mājīgumu. Kamēr dators palaiž sistēmu, varu sameklēt kaut ko krēsla vietā. Tukšais desktops, standarta konfigurācija, kaitinošā nepieciešamība no jauna instalēt pretvīrusu programmu, gaidīt jaunāko vīrusu definīciju ielādēšanos. Vienmēr, kad dators piedzīvo jaunu reinkarnāciju, tā nevainības vilinājums un manas virtuālās identitātes atjaunošana saduras dīvainu nejaušību izraisītā jaunā, ikreiz savādākā kombinācijā. Dzīve iet uz priekšu. Es ieeju internetā. Jāsaraksta Outlook Express opcijās manu e-pastu parametri, jāpagaida, kamēr ielādēsies nedēļu krājušies sūtījumi visām septiņām adresēm. Lielāko daļu nav vērts lasīt, taču vienalga tas ir svarīgi. Tikmēr jāsalādē mazās, mīļās programmiņas – Semagic dienasgrāmatas ierakstu atjaunošanai, DC++ failu apmaiņai, RealPlayer dažām radio lapām, Yahoo Messenger jaunāko versiju videočatam, Hotline Client dažiem savtīgiem nolūkiem, Java nodrošinājums, lai arī nekad neesmu sapratis, kāds tur bija tas konflikts starp Microsoft un Sun, kaut kur bija jāsameklē dažas programmas CD lasīšanai un ierakstīšanai, bet tās var arī pagaidīt līdz rītdienai. Atveru Delfos šīsdienas lasītāko rakstu, pārlaižu acis pazīstamākajiem nikiem starp trīssimto un trīssimtsešdesmito komentāru, nočekoju savu journal.bad.lv frendlisti, ielogojos Yahoo čatrūmā, nē, šajā ne, šeit arī tukšs, te mani nelaiž iekšā, palikšu šeit – Adult 3... turpmākās piecas, astoņas stundas esmu onlainā – čatoju, brauzēju, sērfoju, vēroju, lasu, klikšķinu.

Iespējamās personības

Runājot par internetu, grūti izvairīties no telpiskām asociācijām. Terminu “kibertelpa” 1984. gadā ieviesa fantasts Viljams Gibsons, tā nosaukdams vidi, kurā notiek elektronisku signālu apmaiņa, taču mūsdienās internets nav tikai datu noliktava. Pirmām kārtām tas tiek uztverts kā komunikāciju telpa starp virtuālām personībām un pat vienas personības dažādām šķautnēm. Zīmīgi, ka dažas interneta saziņai paredzētās programmas dod iespēju mainīt tā saucamos “profilus” arī vienas identitātes ietvaros – pieslēgšanās notiek ar iepriekš reģistrētu lietotāja vārdu un paroli, taču pēc tam jau ir iespējams mainīt un izvēlēties jebkādu citu dzimuma, vecuma un nosaukuma profilu. Būtiski ir tas, ka visas šīs iespējamās personības pretendē uz vienu un to pašu, noteiktu “vietu”. Tās nevar atrasties vienlaikus visas vienuviet, un pati “atrašanās” jau paredz telpisku kategoriju ieviešanu. Arī citi populāri termini, kas tiek lietoti, aprakstot internetu, runā par kustību telpā, nevis laikā. Šķirstīšana, sērfošana, meklēšana, atvēršana, reizēm pat lēkāšana un, protams, sēdēšana. Mājīga, omulīga pasēdēšana internetā. “Mūsu aizraušanās ar datoriem ir lielā mērā garīgs, nevis utilitārs process. Savā mīlestībā uz šīm mašīnām mēs meklējam mājas prātam un sirdij,” grāmatā Virtuālās realitātes metafizika saka filozofs Maikls Haims.

Ir diezgan grūti precīzi atbildēt, kas es esmu, kad nokļūstu internetā. Ikvienā vietā, kurā es izvēlos jaunu vārdu vai jaunu uzvedības modeli, es tieku uztverts citādi. Ikvienā no šīm uztverēm ir daļa patiesības, taču personības dekonstrukcija notiek ātri un nemanāmi. Problēmas sākas vēlāk. Viena no apraksta problēmām ir atrast pareizos vārdus. To, kas notiek internetā, nosaukt ir vieglāk – pietiek pievienot kādu jaunvārdu: virtuālās attiecības, kibersekss, internetmīlestība vai vienkārši e-draugs. Grūtāk ir ar antonīmiem. Kaut kā jocīgi skan – dzīvi cilvēki, īsts sekss, reālā dzīve. Angļu valodā ieviesti termini online (tas, kas notiek internetā) un offline (viss pārējais, kas sākas, “atslēdzoties” no interneta). Tiek lietots arī ironisks saīsinājums IRL (in real life – reālajā dzīvē), tad var teikt: “IRLā es esmu Ilmārs Šlāpins.” Lai gan arī tas ir divdomīgi. Tiklīdz es esmu to pateicis internetā, šis vārds kļūst par manas virtuālās identitātes sastāvdaļu, iegūstot tai raksturīgo nosacītību un zināmu mistifikācijas piedevu. No vienas puses, es tādā gadījumā esmu Ilmārs Šlāpins arī internetā, bet, no otras puses, par Ilmāru Šlāpinu internetā var būt jebkurš. Reiz kāds anonīms komentētājs interneta forumā teica – kāda jēga man rakstīt ar savu īsto vārdu, ja tam tik un tā neviens neticēs? Sociologi un psihologi ir veikuši vairākus pretrunīgus pētījumus par interneta lietošanas ietekmi uz cilvēka uzvedību un dzīvi. Pareizāk sakot, pretrunīgi ir secinājumi. Vienā no tiem – Stenforda sociālo pētījumu institūta veiktajā 4113 cilvēku aptaujā tika secināts – jo vairāk laika cilvēks pavada, lietojot internetu, jo mazāk laika viņš velta attiecībām ar dzīviem cilvēkiem. Tūdaļ tika paziņots, ka interneta lietošana negatīvi ietekmē spēju socializēties, un šis fenomens tika zinātniski nodēvēts par interneta paradoksu – cilvēkiem it kā tiek dots jauns komunikāciju kanāls, taču komunikācija sarūk mazumā. Rūpīgāk papētot ciparus, nav šaubu, ka tos iespējams saprast arī mazāk pesimistiski. 25% respondentu gan ir atbildējuši, ka kopš interneta lietošanas sākšanas viņi ir samazinājuši laiku, ko agrāk izmantoja, lai būtu kopā ar draugiem un ģimeni vai apmeklētu pasākumus ārpus mājas. Taču 30% atzinuši, ka samazinājuši laiku avīžu lasīšanai, un 60% mazāk skatās televizoru. Tāpat šie cilvēki ir mazāk laika pavadījuši automašīnu sastrēgumos un iepirkšanās centros. Mainās paradumi, un pagaidām ir grūti pateikt, ko tas īsti nozīmē. Džeikobs Nīlsens, kas analizējis šos pētījumus no interneta speciālista viedokļa, iebilst – paga, paga, bet absolūti lielākā daļa aptaujāto interneta lietotāju taču atzīst, ka nav samazinājuši laiku dzīvām attiecībām! Telefonsarunu ilguma samazināšanās nav jāuztver kā sociālās izolācijas sākums. Nav jau tik droši atbildams, kura komunikāciju forma piedāvā lielāku intimitāti – telefons vai elektroniskais pasts. Galu galā, ja arī internets aizvieto dažas sociālās komunikācijas formas, tad tikai tāpēc, ka tās pašas funkcijas spēj pildīt labāk. Pētījumi rāda, ka, pateicoties internetam, cilvēki sākuši vairāk strādāt mājās, tiesa, nesamazinot laiku, ko pavada darbavietā. No otras puses, mērījumos neparādās tas laiks, ko cilvēki velta savām privātajām vajadzībām darbā – nav noslēpums, ka liela daļa e-vēstuļu ir privātas, ka darbavietas datori tiek izmantoti iepirkumiem un ne pārāk legālu failu lejuplādei.

Anonīmās lomas

Cilvēki dabiskā veidā nodala savu reālo dzīvi no dzīves internetā jeb, kā to aizvien biežāk mēdz dēvēt – dzīves onlainā. Internetā iespējams iegūt draugus, kompāniju, atrast interešu grupas, darboties jomās, kas ievērojami atšķiras no tām, ar kurām mums ir darīšana ikdienā. Daudziem tās ir savstarpēji nesaistītas pasaules. Turklāt, internetā viegli iesaistīties vairākās nozarēs vienlaikus. Tu vari saņemt džeza mūzikas fanu kopas saraksti, sarunāties jauno māmiņu čatā un izmantot abonementu, lai ar vebkameru starpniecību vērotu meitenes Amsterdamas sarkano lukturu rajonā. Modernajā pasaulē kļūst aizvien vieglāk savienot dažādas intereses un sociālās lomas – būt par juristu, tēvu, riteņbraucēju, metālistu, pavāru, origami speciālistu un tolkīnistu. Interneta radītā kibertelpa piedāvā gana daudz vietas visām jūsu identitātēm. Šajā telpā ir vietas, kas ir pilnīgi nodalītas viena no otras. Tajās ir iespējams atrast cilvēkus, kas nezina neko par citām jūsu personības šķautnēm. Šādu situāciju nevar ne salīdzināt, piemēram, ar mazpilsētas dzīvi pirms simt gadiem, kad kaimiņiem bija zināms, ar ko jūs satiekaties, ko jūs darāt un kurp ejat. Tas, ko cilvēks darīja, bija savstarpēji saistīts, vienreiz pieņemta loma daudzos gadījumos bija jāizdzīvo līdz galam. Agrāk meitene, kas pārnakšņojusi ārpus mājas, uz visu mūžu kļuva par padauzu, tagad pat banku koledžas studentes bez sirdsapziņas pārmetumiem var katru otro nakti masturbēt savu pārsimt klientu monitoros, bet sludinājumus pieteikties darbā par “kameras meiteni” publicē rīta laikraksta Karjeras pielikumā.

Grūti pateikt, kā ir labāk – būt vienskaldņa personībai ar saviem kompleksiem un nerealizētajiem sapņiem, vai vieglu roku valkāt vairākas pretrunīgas maskas, nevienai no tām nepiešķirot pārāk lielu nozīmi. Pozitīvs interneta atbalsts var būt pat izšķirošs krīzes situācijās – tas palīdz aizmirst reālās dzīves stresu, ļauj atrast līdzīgi domājošus cilvēkus, kuru pieredzi vai zināšanas nebūtu iespējams atrast nekur citur. Var gadīties, ka cilvēkam ir svarīgs kāds viņa identitātes aspekts, kurš ir tik jūtīgs, ievainojams vai sāpīgs, ka jānoglabā drošā un citiem nepieejamā vietā. Internets tam ir vispiemērotākais slēpnis, zināms taču, ka visgrūtāk atrast to, kas atrodas visu acu priekšā. Taču visbiežāk bailes no reālās un interneta dzīves saskares ir pilnīgi liekas. Šāda saskare ir sinerģētisks un auglīgs process, kas ļauj uzzināt par sevi daudz jauna un nojaukt iekšējās barjeras, ko cilvēks uzbūvējis sevī, baidoties no piepeši ieraudzītajām savas personības šķautnēm. Galu galā, arī raizes par tā saucamo interneta atkarību ir tikai nepieraduša cilvēka nespēja savienot šo nodarbošanos ar visām pārējām.

Daudz laika pavadot internetā, agri vai vēlu es saskaros ar vēlmi un pat nepieciešamību jauniegūtajiem interneta draugiem stāstīt par savas reālās dzīves faktiem. Lai arī nobiedēts ar brīdinājumiem par privātuma un privātās informācijas apdraudējumu mūsdienu tehnoloģiju pasaulē, es vēlos vēl tālāku attiecību attīstību. Vairākos pētījumos konstatēts, ka iepazīšanās, kas notikusi internetā, noteiktā stadijā izbeidzas, ja nepārkāpj anonimitātes robežas. Sākusies kā identitātes lomu spēle, tā agri vai vēlu nonāk strupceļā, un tad tiek izlemts atklāt kaut ko vairāk par savas dzīves citām pusēm – par ģimeni, darbu, draugiem, interesēm. Tas ir pazīstams kā interneta attiecību fenomens – kaut kas man liek nepazīstamam sarunbiedram otrā pasaules malā atklāt savus intīmākos noslēpumus un pārdzīvojumus, pat to, ko man būtu neērti stāstīt “īstajiem draugiem” vai radiniekiem. Iespējams, tam ir ļoti vienkāršs izskaidrojums. Anonīmām sarunām, kas notiek, neredzot mīmiku, nedzirdot intonāciju un nezinot, kāds ir tas cilvēks, kurš man kaut ko stāsta, vajadzīga papildus informācija, lai varētu viņa teikto labāk saprast. Un, ne tikai tas – iemācoties atklāt sevi un savas domas citiem, cilvēks sāk labāk saprast arī pats sevi. Ne velti mūsdienu psihologi sākuši ieteikt interneta komunikāciju kā līdzekli reālās dzīves attiecību problēmu risināšanai. Izmantot apgrieztu stratēģiju – ne tikai ievilkt reālo dzīvi internetā, bet arī pastāstīt saviem IRL draugiem par to, kas ar jums notiek onlainā. Rezultātā viņi uzzina par jums to, kas ikdienā paliek noslēpts, un sāk jūs labāk saprast. Attiecību noskaidrošanai ir ārkārtīgi interesanti un veselīgi pamēģināt risināt vienu un to pašu dialogu gan reālā sarunā, gan interneta sarakstē. Tas ļauj pateikt vairāk un vienlaikus pārbaudīt, vai nav noticis kāds pārpratums, no kuriem rakstītā tekstā ir tik grūti izvairīties. Satikt interneta paziņas reālajā dzīvē ir dabisks šo attiecību risinājums, taču ne mazāk derīgi ir savus radiniekus vai reālās dzīves draugus satikt internetā. Tas nemazina dzīvā kontakta iespējas. Pieredze liecina, ka interneta kopienu pāraugšana jautrās kafejnīcu kompānijās ir daudz biežāka parādība, nekā reālu attiecību aizstāšana ar čatu. Iespējams, radinieku ievilkšanu tīklā traucē tie paši mulsinošie aspekti, kas liek interneta lietotājam uztraukties par jaunas atkarības veidošanos un bieži vien – slēpt to un kaunēties par šo atkarību, taču tas ir tikai laika jautājums. Nedaudz arī drosmes. Kādā interneta lapā, kuras lietotāji raksta publisku dienasgrāmatu, tika uzdots jautājums – cik daudzi zina, ka viņu rakstīto lasa arī radinieki, un vai tad, ja viņi to zinātu, tiktu rakstīts tikpat atklāti? Jautājums lielā mērā bija retorisks – interneta anonimitāte, protams, atraisa jauna līmeņa intimitāti, kaut ko iepriekš apslēptu. Taču skaidrs arī tas, ka šādas atklātības pamatā ir neapzināta vēlme, lai jums tuvie cilvēki jūs spētu saprast labāk.

Attiecības internetā var uztvert arī kā izmēģinājuma lauciņu. Attieksme vai rīcība, ko reālajā dzīvē īstenot ir grūti vai kauns, var būt viegli realizējama internetā. Tieši tur ir uzplaukuši visdažādāko noviržu – ne vien reālo, bet arī hipotētisko dīvainību katalogi. Nevienā enciklopēdijā nebūtu iespējams ieklaut pilnu to perversiju sarakstu, kas paveras, aplūkojot videočata lietotāju atvērto pļāpātavu nosaukumus: Smēķējošās meitenes, Pašsūkātāji, Melnie brāļi un māsas, Plaši pavērtās resnules, Arī mazas krūtis ir skaistas, Sievietes, kurām patīk pārģērbti vīrieši, Neķītrie ugunsdzēsēji (šis tēls kļuva populārs pēc 11. septembra), Pēdas un īkšķi, Izdrāz manu aizmigušo sievu, Neparastie iespraudumi, Vīrieši, kas rāda arī sejas utt. Gluži tāpat kā vislabākā aizsardzība ir uzbrukums, vislabākais veids, kā sevi paslēpt, ir ekshibicionisms, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē – atklājot katrā konkrētajā gadījumā tikai vienu no savas tumšās un samaitātās dvēseles nostūriem. Par to, cik paradoksāla internetā kļūst jebkura uzvedība, liecina neskaitāmi mīti par to, kas slēpjas aiz šīm maskām. Plaši izplatīta ir pārliecība, ka 90% sieviešu, kas mēģina iepazīties internetā, patiesībā ir vientuļi vīrieši vecumā virs 30 gadiem. Gadrīz katrā rakstā, kas veltīts interneta psiholoģijai, tiek pieminēts, ka cilvēki mēdz melot par savu dzimumu. Aptaujas uzrāda, ka tikai 8% interneta lietotāju ir izlikušies, ka pieder pretējam dzimumam. Visbiežāk tiek melots par savu vecumu, turklāt gan uz vienu, gan uz otru pusi. Gandrīz nekad netiek slēpts pārāk lielais svars. Arī tas ir izskaidrojams – sieviete, kura, sarunājoties internetā, desmit vīriešiem izstāsta, ka sver 120 kilogramus, atradīs vismaz vienu, kurš teiks – tas nekas, man tieši tādas patīk. Reālajā dzīvē viņai nepietiks dūšas desmit reizes mēģināt laimi, visdrīzāk viņa iemantos mazvērtības kompleksu, knapi tikusi līdz trešajam.

Vārdi uz ekrāna

Lai kādas iespējas piedāvātu jaunākās interneta tehnoloģijas, galvenais attiecību un informācijas apmaiņas veids ir rakstīts teksts, kura uztveršanu ietekmē vairākas īpatnības.

Tekstu internetā lasa citādi nekā avīzē vai grāmatā. Aizvien biežāk, it īpaši, attīstoties interneta lietošanas iemaņām, vairs netiek uztverts teksta secīgums, tas drīzāk tiek skenēts, meklējot nepieciešamos vārdus un izteicienus. Tam ir vairāki iemesli. Lasīt no datora ekrāna ir nogurdinoši acīm un apmēram par 25% lēnāk nekā no papīra, tāpēc cilvēki izvēlas lasīt iespējami mazāk vārdu.

Internets ir lietotāja vadīts medijs, tāpēc cilvēkiem tajā šķiet, ka viņiem visu laiku ir kaut kas jādara, jāklikšķina, jāstaigā no vienas vietas uz otru. Valda uzskats – ja es vienkārši sēžu un lasu to, kas ir uz ekrāna, manas darbības nav tik produktīvas, kā varētu būt.

Internetā ikviena mājaslapa konkurē ar simtiem miljoniem citu lapu. Meklējot vajadzīgo informāciju, cilvēks nav pārliecināts, vai tieši šī lapa ir tā, kas viņam nepieciešama. Iespēja atrast vēl desmitiem lapu ar līdzīgu un, iespējams, precīzāku informāciju liek aizvien mazāk laika veltīt katrai no tām.

Savu daudzo identitāšu apkopšanā aizņemtajam cilvēkiem nav laika, ko veltīt lielu tekstu apjomu lasīšanai. Ikdienā saņemot desmitiem un simtiem elektronisko ziņu, cilvēks pierod jebkurā tekstā ātri atrast svarīgāko teikumu un nepievērst uzmanību pārējiem.

Vai šādas lasīšanas iemaņas pamazām ietekmēs arī citu tekstu lasīšanas paradumus? Teksti jau šodien tiek rakstīti tā, lai tie būtu vieglāk pārlūkojami (runā arī par tekstu “skenēšanu”) – tajos izcelti atslēgas vārdi; apakšvirsraksti ir viegli saprotami un ar jēgu; ja tik vien ir iespēja, viss tiek uzskaitīts stabiņos un tabulās; teksts tiek dalīts rindkopās, un katrā no tām ir izklāstīta tikai viena ideja (jebkura papildus doma gluži vienkārši netiek pamanīta, jo lasītājs “pārlec” uz nākamo rindkopu, ja pirmajos divos vārdos neatrod kaut ko tādu, kas piesaista uzmanību); teksti tiek būvēti pēc apgāztās piramīdas principa – ar secinājumiem sākumā. Teksti vispār satur uz pusi mazāk vārdu nekā agrāk.

Risinot sarunu šādā tekstā, ir daudz vieglāk nonākt līdz konfliktam, nekā sēžot aci pret aci. Pat sīkas domstarpības jautājumā par Britnijas Spīrsas pēdējo albumu var izraisīt nopietnu naidu. Viens no iemesliem, ko es jau minēju, ir vizuālo un skaņas iespaidu trūkums. Runājot ar fizisku personu, es spriežu ne tikai pēc tā, ko viņš saka, bet arī – kā viņš to pasaka, ar kādu sejas izteiksmi, kādiem žestiem. Bieži vien no šīm papildus zīmēm ir atkarīgs, kā es reaģēšu un atbildēšu uz vienu un to pašu izteikumu. Interneta sarunā trūkst gan šo papildzīmju, gan arī elementāras informācijas par to, kas ir mans sarunu biedrs, cik viņam gadu, kāda ir viņa izglītība, dzimums, ādas krāsa, ģimenes stāvoklis. Ir tikai vārdi, kurus es dzirdu pašizdomātā intonācijā, tas ir, es uztveru nevis autora teikto, bet gan savu izjūtu, fantāziju un vajadzību projekciju. Ja neapzināti sagaidu, ka sarunbiedrs mani kritizēs, saskatu teiktajā kritiku. Visgrūtāk ir panākt, lai pareizi tiktu saprasta interneta sarunas tekstā ieliktā ironija vai joks. Bieži vien, vislabākajā nozīmē domātu uzslavu otrs cilvēks var saprast kā ņirgāšanos, bet draudzīgu pavilkšanu uz zoba uztvert kā pārmetumu, kas izraisa nopietnu strīdu. Ne tikai vārdi var tikt pārprasti. Sarunājoties čatā vai kādā citā medijā, kurā iespējama tūlītēja atbilde, pat atbildes trūkums var tikt saprasts kā žests. Pietiek kādam aizgriezties no ekrāna, restartēt datoru vai laikus neatbildēt uz kārtējo e-vēstuli, lai es to varētu saprast kā uzpūtību, apvainošanos vai atteikšanos turpināt sarunu.

Konfliktu veidošanos veicina arī interneta apstākļu izraisīts fenomens, ko psihologs Dēons Sulers apraksta kā “nesavaldīšanās efektu”. Cilvēki bieži vien internetā sāk uzvesties tā, kā nekad nebūtu rīkojušies attiecībās aci pret aci. Viņi kļūst atbrīvotāki, pļāpīgāki, emocionālāki, mēdz izstāstīt nepazīstamam cilvēkam intīmus sīkumus, bailes, vēlmes, par kurām būtu kaunējušies runāt pat ar ģimenes ārstu. Šis efekts var izpausties neparastā iejūtībā, dāsnumā un laipnībā. Dažkārt, lai palīdzētu pilnīgi svešam cilvēkam, internetā sastaptie sarunu biedri ir gatavi veltīt savu laiku, enerģiju un pat naudu. Taču mēdz gadīties arī pretēji – viņi atbild rupji, ciniski, jebkuru rīcību vērtē ārkārtīgi kritiski. Tam ir vairāki iemesli, un anonimitāte, protams, ir viens no galvenajiem. Neviens nezina, kas slēpjas aiz mana nikneima, tāpēc es varu teikt jebko un izturēties pret paša teikto kā pret jebkura cita. Jā, ir dzirdēts par gadījumiem, kad par aizskarošiem izteikumiem tiek ierosināta krimināllieta un sameklēts attiecīgā teksta autors, taču šādi gadījumi ir tik reti, ka par tiem var aizmirst. Galu galā, es varu piedalīties diskusijā par savu rakstu, parakstoties ar savu īsto vārdu, jo tik un tā tas varētu būt arī kāds cits. Taču arī tad, ja manu virtuālo identitāti internetā aizsargā īpaša parole, es joprojām esmu citiem neredzams un neredzu citus. Man netraucē otra cilvēka dzimums, tautība, vecums, statuss sabiedrībā vai, teiksim, invaliditāte, kas parastā sarunā ietekmētu uzvedību, vārdu un pieklājības frāžu izvēli. Nezinot, ar ko sarunājos, es aizmirstu par šīm sabiedrības uzspiestajām normām. Apstiprinošu vai noliedzošu žestu un mīmikas trūkums var izprovocēt intonāciju pastiprinošu, emocionālāku vārdu izvēli. Arī tehniska rakstura problēmas, sarunbiedra aizkavētā reakcija lēnāka pieslēguma dēļ var izraisīt nemotivētu agresivitāti. Ir vēl kāds interesants psiholoģisks efekts – tā kā saruna notiek manu acu priekšā, es pie sevis izlasu gan savu, gan sarunbiedra rakstīto tekstu. Abu teiktais skan manā galvā līdzīgi tam, kā ikdienā es mēdzu domāt vārdus, kurus, būdams pieklājīgs cilvēks, nekad nepasaku skaļi. Cik nav gadījies uz meitas lūgumu nomazgāt traukus nodomāt: “Pati mazgā!”, bet skaļi atbildēt: “Labi, tūlīt!” Arī sarunājoties internetā, rodas ilūzija, ka šī saruna notiek tikai manā galvā, un es brīvi lietoju tikpat nesaudzīgus un atklātus izteiksmes līdzekļus.

Ir, protams, vēl kāds vilinājums, kas reizēm liek iesaistīties draudošā interneta konfliktā, lai arī es skaidri zinu, kā šo konfliktu iespējams apiet. Tā ir jaunatklātā nesodāmā brīvība modelēt dažādas situācijas, piedzīvot stresu un asas izjūtas. Izkauties bez riska salauzt degunu un pat bez riska zaudēt draugu. Un atkal rodas jautājums, kas ir tā persona, kurā es ar grūtībām pazīstu sevi?

Meklēt: sex

Internets ir seksuāls ne tikai tāpēc, ka sekss ir tajā visbiežāk meklētais vārds. Uzbudinošākais internetā ir iespēja satikt pašam sevi. Satikt sevi citos. Ieraudzīt savu slēpto, kušināto, neatļauto identitāti dzīvu un pavedinošu. Internets būtu seksuāls arī tad, ja tajā joprojām notiktu vienīgi datu apmaiņa starp zinātniskiem institūtiem un militārām laboratorijām. Vieglums, ar kādu īsā laikā iespējams atrast jaunu seksuālas intereses objektu, rada īpaša veida pieradumu. Tas pats ir ar agrāk nebijušu kontroli pār notiekošo – interneta lietotājs jūtas drošībā un var īstenot apspiestās fantāzijas, neriskējot tikt par to sodīts. Virtuālā flirta laikā, vienalga, vai tas notiek tikai sarunā, vai ar video palīdzību, lietotājs kontrolē gandrīz visu. Ir iespējams jebkurā brīdī nomainīt partneri, ja viņa uzvedība nepatīk. Uzsākto spēli jebkurā brīdī var pārtraukt un “pazust”, var atgriezties ar pilnīgi citu identitāti. Virtuālajā seksā var atbrīvoties no bažām par savu fizisko pievilcību, brīvi izbaudot, ka seksualitāte tiek pamanīta un novērtēta neatkarīgi no izskata vai potences. Taču ir arī cits efekts – rodas grūti pārvarama kāre parādīt sevi cilvēkiem, kuri “beidzot” varētu manu izskatu novērtēt. Interneta mājaslapas ir pilnas ar parastu cilvēku amatierfotogrāfijām, kas tā vien kliedz – pamaniet mani, es arī esmu!

Kādā pētījumā tika aptaujāti deviņi tūkstoši cilvēku, kuriem ir bijusi seksuāla pieredze internetā. 8,5% atzina, ka šī pieredze radījusi psiholoģiska rakstura problēmas, lielākoties – atkarību. Līdz šim psihiatri ir lēsuši, ka sabiedrībā vienmēr ir ap 4-6 procentiem cilvēku, kuri seksualitāti un erotiku ir padarījuši par destruktīvu dzīves elementu. Tas, ka internetā šis skaitlis ir nedaudz lielāks, var būt kļūda, bet var norādīt arī uz likumsakarību. Ir psihologi, kas interneta sagādātās iespējas uzskata par paātrinātāju seksuāla rakstura problēmu attīstībai.

Sekss internetā ir viegli pieejams, to var atļauties ikviens un tas ir anonīms. Cilvēks, kas gadiem ilgi savas seksualitātes pabarošanai lietojis erotisku žurnālu vai filmu, šīs darbības nav izjutis kā traucējošas, taču, saskaroties ar internetā atrodamajiem seksuāla rakstura materiāliem, viņš pāris nedēļu laikā var kļūt apsēsts un, pats sevi lādot, stundām ilgi meklēt aizvien krāsainākas un lielākas bildītes, neķītrākus videoklipus vai neparastākās pozās vebkameru priekšā izlaidušās meitenes, puišus, laulātus vai līgumdarbā pieņemtus pārus. Jāpiebilst, ka “viņš” šeit ir tikai ierasta gramatiska forma. Socioloģiskie pētījumi rāda, ka internetā atrodamos seksuāla rakstura materiālus, lai arī tie joprojām ir uz vīriešiem orientēti, patērē daudz vairāk sieviešu, nekā tas notiek tradicionālās erotikas tirgū. Turklāt, gluži tāpat kā ar pētījumiem par interneta ietekmi uz socializāciju, šeit vērojams visai niecīgs procents atbilžu, kas liecinātu par negatīvu pieredzi. Ja to pasaka savādāk – vairāk nekā 90% respondentu ir norādījuši uz pozitīvu seksuālu pieredzi internetā, tad jāsecina, ka rezultāti ir satriecoši.

Cita lieta ir tas, ko par internetā pavadītajām stundām domā jūsu tuvinieki. Ja ģimenē datoru lieto tikai viens no dzīvesbiedriem, otram viņa uzvedība var šķist vairāk nekā aizdomīga. Psihoterapeite Kimberlija Janga uzskaita simptomus, kas liecina par to, ka viens laulātais otru krāpj internetā: 1. Mainās viņa gulēšanas paradumi. Viņš ilgāk paliek nomodā, iet gulēt agri no rīta, vai arī tieši otrādi – mostas pāris stundas agrāk, lai paspētu nosūtīt e-vēstuli savai interneta mīlestībai. 2. Pieaug viņa prasības pēc privātuma. Viņš slēpj savu saraksti, aizsedz datora monitoru brīžos, kad tiek pārsteigts pie datora, reaģē nesavaldīgi un nikni. 3. Vairāk laika un enerģijas veltot internetam, viņš sāk aizmirst par ikdienas pienākumiem mājsaimniecībā. 4. Viņš sāk melot, lai slēptu savu pieaugošo atkarību no interneta attiecībām. 5. Vērojamas izmaiņas raksturā, bieži vien viņš kļūst noslēgts un nerunīgs. 6. Zūd interese par seksuālām attiecībām reālajā dzīvē un vēlēšanās uzlabot attiecības ar tuviniekiem. Šāda skumja aina paveras no otras puses. Taču strīdīgs ir jautājums, vai internets patiešām rada problēmas cilvēkiem ar seksuālās komunikācijas traucējumiem, vai arī tās interneta iespaidā vienīgi kļūst labāk pamanāmas. Kādā zinātniskā konferencē par šo jautājumu izvērtās nikns strīds. Vieni apgalvoja, ka cilvēka rīcībā vēl nekad nav bijis tik spēcīga, funkcionāla un uzbudinoša līdzekļa kā internets, tāpēc arī tā radītās problēmas ir pavisam cita rakstura. Citi savukārt uzsvēra, ka cilvēki gadsimtiem ilgi ir saskārušies ar erotiskiem stimulatoriem un, kā nu mācējuši, risinājuši savas seksualitātes raisītās problēmas, bet internets esot tikai vēl viena vieta, kurā to iespējams darīt. Amerikāņu zinātnieks Hovards Reingolds, piemēram, uzskata, ka virtuālā realitāte nav tikai jaunu tehnoloģisko risinājumu komplekss, bet gan cilvēciskas komunikācijas turpināšanās jaunā komunikāciju vidē. Atspēkojot agrākos pētījumos pamatoto tēzi par socializācijas paradoksu, atkārtotas aptaujas rāda pretējo -cilvēki, kas ieguvuši jauna veida attiecības ar interneta palīdzību, spēj daudz vieglāk socializēties arī fiziskajā pasaulē. Viena no aksiomām, par kurām brīdina interneta speciālisti – ikvienas virtuālas attiecības ar laiku nonāk līdz stadijai, kad tām ir jākļūst par īstām.

Lai gan, kurš būs tik drosmīgs, lai apgalvotu, ka internetā saņemtie glaimi un rupjības, glāsti un sitieni būtu mazāk īsti? Un cilvēki? Uzrakstīju un paskatījos ekrānā līdzās atvērtajā Internet Explorer logā, kur portāla Delfi Esplanādes forums ik rītu pārtop kaislīgu attiecību pildītā čatā. Apmēram tādā, kā šis:

Ragana, 16.12.2003 08:32
Te nu spainītis ar ledu būs pašā laikā!:)))))
Keita, 16.12.2003 08:33
Gļuko...

Ragana, Keita, 16.12.2003 08:34
Vai Tu jau būtu sākusi bubināt?:)))Labrīt.
Keita, Ragana, 16.12.2003 08:49
Kuniling-kunilang esam klāt:)))
Ragana, Keita, 16.12.2003 08:51
Un atkal jau Tu sapņo no paša rīta! Kā man patīk stabilas vērtības:)))
Keita, Ragana, 16.12.2003 08:53
Laikam tas ir labi un apsveicami, ka es tik uzcītīgi šīs vērtības pārstāvu un atgādinu par tām arī citiem:))))
Ragana, Keita, 16.12.2003 08:57
Bez Tevis šeit būtu garlaicīgi!:)) Bet par to dzejoli-ko Tu domā?
Keita, Ragana, 16.12.2003 08:59
Es jau augstāk rakstīju, ko domāju. Bet laikam’vēl nepiepildu, ka man ļoti patika kā tajā apspēlēts mūžīgais Laimdots tēls -mūžīgā cīņa ar ūdeni, kas smeļas mutē un palagiem, kas sapelē:)))) James Bond, Keita, 16.12.2003 09:03
http://eva.alkar.net/men/text.php?id=75
Keita, James Bond, 16.12.2003 09:05
Jā, seksuālā atlētika - lūk, īstais vārds:))))
Psiichiatrs, sveiki, slimnieki., 16.12.2003 09:06
Manaama pilnmeeness ietekme.:( Ienaac manii, es ieeju tevii... ar ko un kaadaa veidaa?
sirdzējs, Psiischiatrs, 16.12.2003 09:08
lakonizmz :)
Ragana, Keita, 16.12.2003 09:09
Tak ne jau par šito dzejoli,bet par TO.!
Keita, 16.12.2003 09:10
Normāla čiksa:)))) http://www.chick-chick.com/2311/hairy.jpg
DžM, 16.12.2003 09:10
paņemu....
kuram vēl palīdzēt?
Keita, Ragana, 16.12.2003 09:11
Ak, mana vecā galva:) Par TO es tagad negribētu runāt, pārāk maz klausītāju:)))))
C!RKS, TUMSA, 16.12.2003 09:18
tu esi tāda viena
Inga, 16.12.2003 09:23
Nu pēč šiem komentiem, un sava sapņa, kurā TO darīju ar fabrikantu Sneiku, skapī...eju izlasīt dzejoli... varbūt izdosiet to visu skaisti noslēgt!!!
DžM, Inga, 16.12.2003 09:24
:)))) izskatās, ka nakti esi jautri pavadījusi...nez kas būtu sakāms par to Psihiatram?
Keita, Inga, 16.12.2003 09:24
Kā tu gribi TO noslēgt? Tev kaut kādi speciāli klamburiņi ir? Vai vienkāršs simetrisks pīrsings abās lūpiņās, caur kuru izverot parastu kurpju auklu var aizsiet kā volejbola bumbu?:))))
Onkulis, Keita, 16.12.2003 09:28
Tu ar prātiņu labi sadzīvo?
Inga, 16.12.2003 09:28
Nē nu dzejolis man nesniedza gaidīto gandarījumu!!! Tad jau sajūtas, kuras atceros no sapņa ir spēcīgākas !!! DžM- nu jā, jautri...vēj jau bija arī tas, ka dēls tajā visā procesā mūs pārsteidza, kāds kauns!!! Keita- nu tā noslēgt to apburto loku, k sauc par neapmierinājuma sajūtu...
Keita, 16.12.2003 09:29
Onkul: D...ā tev prāts:))
Onkulis, Keita :), 16.12.2003 09:36
Sauksim lietas īstajos vārdos, arī dirsai ir savs funktieris, bet cik manas acis rāda jūs viņu izmantojiet arī ievadei. Uz kurieni pasaule iet?
Inga, Keita, 16.12.2003 09:36
Ar to tevi arī apsveicu!!!
Bet tad atbildi, kāpēc tu te visu laiku meklējies???
Ragana, 16.12.2003 09:38
Man žēl pamest šo jauko sabiedrību,bet darbi,darbi...Keita-Tu atkal neko nesaprati-ar TO es domāju TO nevis TO...:)))
Jurka padomā, 16.12.2003 09:38
teiciens - atšauta pēcpuse.. tas būs līdzīgs stils no onkas komenta Keitai.
Ragana, Maiga, 16.12.2003 09:42
Hei,Maigā-raganu laiks beidzies,tagad var pamaigoties...:)))
DžM, 16.12.2003 09:46
visi te tik maigi, tik maigi...ka man pat ko pasūtīt.... :)
Jurka, DžM, 16.12.2003 09:47
Gribi norauties? :))))
Inga, :)))))))))))), 16.12.2003 09:47
kas i??? kas kaiš????
Psiichiatrs, Inga, 16.12.2003 09:48
Izgjeerbieties. Jums ir nimfomaanija smagaa formaa.:(
Inga, Psiichiatrs, 16.12.2003 09:50
es sliecos domāt, ka nē... es nedaudz atturos... klusais laix kā nekā... varbūt tāpēc ko???
Keita, 16.12.2003 09:50
Moška vulgāri nodrāzties?:))
DžM, Jurka, 16.12.2003 09:51
Atkal Tu? Vai būs kaut reize, kad manas acis Tevi neskatīs? Vai būs kaut reize, kad Tava elpa auksta būs? :)
DžM, Keita, 16.12.2003 09:51
interesanti, cik vulgāri ir “vulgāri”? Ar korķu viļķi baltmaizē?
Keita, DžM, 16.12.2003 09:53
Nē, ar ģenitālijām ģenitālijās. Bet vulgaritātei jābūt attieksmē. Mehānisms un kustību tehnika jau neatšķiras:))))
Jurka, DžM, 16.12.2003 09:53
Daudz jautājumus uzdod!
Nja, tava iekāre dzen tevi jautājumu labirintos. :))) 
Psiichiatrs, Inga, 16.12.2003 09:54
Kaac klusais, Sadams Huseins aresteets!
DžM, Keita, 16.12.2003 09:56
protams, ka attieksmē...pat zirgam skaidrs, bet Jurkam nepielec...:)