Kas vainīgs?

““Pašreizējā ekonomikas savārgumā daļēji vainojama globālā “vērtību krīze”, kuru iemieso sauklis “ātri kļūsti bagāts”,” trešdien atzina Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.”

LETA, 2009. gada 28. janvārī

Vai mēs novērojam “vērtību krīzi”? Domāju, ka nē. Ja problēmas ar cilvēku vērtībām ir, tad tās nav lielākas kā jebkurā citā laikā. Es nedomāju, ka cilvēki ir kļuvuši mantkārīgāki vai savtīgāki, nekā bijuši līdz šim. Krīzes cēloņi ir jāmeklē ekonomisko institūciju trūkumos, nevis cilvēku vērtībās.

Sākšu ar to, ka ekonomisti lielākoties koncentrē savu uzmanību uz “materiālām vērtībām”. Ekonomikas zinātnes pamatā ir pieņēmums, ka lielākā daļa cilvēku ir savtīgi “maksimizētāji”. Pavisam ciniski sakot, ekonomisti uzskata, ka cilvēki pārsvarā ir ieinteresēti savā personīgajā labklājībā, ir mantkārīgi un vēlas nopelnīt pēc iespējas vairāk un pēc iespējas ātrāk. Protams, mēs nenoliedzam to, ka dažreiz cilvēki dara arī kaut ko labu, ka viņi var būt arī tikumīgi, un tā tālāk. Un tomēr empīriski fakti liecina par to, ka materiālā ieinteresētība ir viens no spēcīgākajiem faktoriem, kas nosaka cilvēku uzvedību. Jāsaprot, ka ir dažādi veidi, kā apmierināt savas materiālās vajadzības. Cilvēks var ražot, izmantojot savas radošās spējas, un brīvprātīgi apmainīt savu produktu pret citu saražotiem produktiem vai pakalpojumiem. Tādā veidā tie, kuri ir radošāki un efektīvāki, var nopelnīt vairāk un ātrāk. Tā ir ideālistiska uz brīvo tirgu balstīta ekonomiskā sistēma. Bet ir arī otrs variants. Ir iespējams arī atņemt, izmantojot vardarbību vai viltību. Ekonomisti labi saprot, ka vairumam cilvēku izvēle šādā situācijā būs atkarīga no tā, kurš veids dos lielāku “atdevi” īsākā laikā.

Starp citu, tieši šādu situāciju daudzi cilvēki saprot kā “laissez faire” jeb pilnīgi neregulējamu tirgus ekonomiku. Neviena modernā ekonomika nav šāds “laissez faire”. Modernā sabiedrība ir radījusi vairākas institūcijas, kuru mērķis ir noteikt dažādu aktivitāšu ekonomisko atdevi. Mums ir likumi, policija un tiesas, kuru mērķis ir identificēt un sodīt vardarbīgu rīcību. Ir ļoti svarīgi to apzināties: tirgus ekonomika nav kā mežonīgi džungļi, kur cilvēki var darīt visu, ko vien vēlas. Tirgus ekonomika ir institūts, kura mērķis ir “iejūgt” cilvēku savtību un mantkārību tā, lai tās strādātu sabiedrības labā. Tirgus ekonomika ir mākslīgi radīta vide, kurā atlīdzina tiem tirgus dalībniekiem, kas ir spējīgi piedāvāt vislabāko produktu (vai pakalpojumu) par viszemāko cenu. Lai radītu vēl skaidrāku priekšstatu, es mēģināšu to salīdzināt ar automašīnu, kuras funkcionēšanai ir nepieciešama degviela. Degviela ir visai bīstama substance, kas varētu radīt sprādzienu, ja mēs nebūtu piesardzīgi un ja automašīnai nebūtu vairāku aizsargmehānismu. Tāpat ir arī ar tirgus ekonomiku. Savtīgums un mantkārība ir “degviela” tirgus ekonomikas dzinējam. Bet arī tās ir bīstamas vielas, kas var “uzsprāgt”, ja mēs neesam pietiekoši piesardzīgi. Uz brīvo tirgu balstīta ekonomiskā sistēma var disfunkcionēt. Kā piemēru minēšu pēdējos notikumus, kad zemniekiem izdevās iegūt subsīdijas 26 miljonu latu apmērā, iztērējot tikai ap 100 tūkstošiem latu (benzīnam utt.). Skaidrs, ka ekonomiskā atdeve “miermīlīgiem protestiem” ir augstāka nekā centīgam darbam, lai palielinātu savu produktivitāti. Līdz ar to varam prognozēt, ka traktori uz Rīgu brauks vēl.

Tātad es nevaru piekrist Barrozu kungam – tā tomēr ir ekonomiskā, nevis vērtību krīze. Globālajai krīzei ir vairāki cēloņi, bet viens no būtiskākajiem cēloņiem ir ASV valdības nespēja apzināties finanšu tirgus strauji pieaugušo sarežģītību. Es runāju par tā saucamajiem derivatīvajiem instrumentiem, ar kuru palīdzību vairākiem baņķieriem bija iespēja ātri nopelnīt, maldinot savus klientus. Es runāju par uzraugošo institūciju nespēju kontrolēt cilvēku mantkārību un savtīgumu. Es runāju arī par Latvijas valdības un uzraugošo institūciju nespēju izprast “kredītu orģijas” sekas – burbuļus nekustamā īpašuma tirgū un pārāk strauju algu un cenu kāpumu, kā rezultātā mēs esam “pārvērtēti”. Vai lielākā daļa cilvēku ir savtīgi un mantkārīgi, pastāvīgi meklējot ātru peļņu? Diemžēl jā. Vai viņi ir vainojami pie šīs krīzes? Jā un tomēr nē. Ja automašīna uzsprāgst nepareizas ekspluatācijas dēļ, kurš ir vainīgs? Cilvēks, kurš ir izgudrojis iekšdedzes dzinēju, cilvēks, kurš izgudrojis degvielu, vai cilvēks, kurš nepareizi ekspluatējis automašīnu?