Atlantiskā čivināšana

Pirmdien ES iekšējā tirgus komisārs nosūtīja Maskam vēstuli par plānoto platformas X tiešraidi sarunai starp iepriekšējo ASV prezidentu un Masku, kura būs pieejama arī lietotājiem ES… Īlons Masks uz Bretona vēstuli atbildēja ar rupji aizskarošu mēmi, bet neskāra nevienu no vēstulē minētajiem jautājumiem.

euractiv.com, 12. augustā

Šodienas soctīklotajā pasaulē kaut ko publiski pārmest Īlonam Maskam ir lēts un ikvienam pieejams prieks. Tieši tādēļ īpaša vērtība piemīt tiem retajiem gadījumiem, kad Īlons Masks tev arī atbild. Šādi tikko “paveicās” ES iekšējā tirgus komisāram Tjerī Bretonam. Par necenzēto Maska ierakstu platformā X viņš patiesi varētu justies dziļi pateicīgs slavenajam miljardierim libertārietim, kurš no spilgta un drosmīga inovatora mūsu acu priekšā pašlaik pārvēršas par politisku aģitatoru. Kā nekā Bretonam, Francijas komisāram, vēl šoruden stāv priekšā apstiprināšana Eiropas Parlamentā. Un te nu viņam iespēja parādīt sevi kā īstenu “Eiropas vērtību aizstāvi” iepretim amerikāņu interneta platformām patiešām varētu lieti noderēt.

Maska dusmas izsaukusī Bretona vēstule ir ieturēta Eiropas Komisijas labākajās birokrātiskajās tradīcijās. Tās būtība ir viegli aizplīvurotos draudos ietērpts atgādinājums par Eiropas nesen pieņemto Digitālo pakalpojumu likumu. Šis likums nosaka rāmjus, kuros Eiropā jādarbojas dažādiem digitālo pakalpojumu sniedzējiem, kā īpašu kategoriju izdalot “ļoti lielās tiešsaistes platformas” – Google, Amazon, Alibaba, Twitter jeb X un vēl dažas citas. Šīm pēdējām tiek uzlikti papildu pienākumi satura moderēšanā, kā arī pienākums laikus novērst riskus, lai pasargātu lietotājus no naida runas, aicinājumiem uz vardarbību, dezinformācijas un tā tālāk. Ja tiešsaistes milži šīs prasības neievēro (un dažas lietas ir jau tiesā), tiem var uzlikt palielus sodus. Taču svarīgākais: no šīm “ļoti lielajām platformām” neviena nemājo Eiropā – tās visas pieder vai nu amerikāņiem, vai ķīniešiem. Tas, protams, piešķir šim šķietami tehniskajam likumam zināmu ģeopolitisku pikantumu.

Kad Masks savā platformā X izziņoja plānoto interviju ar Donaldu Trampu, Tjerī acīmredzot sajuta, ka radusies izdevība atgādināt par sevi. Vispirms, tajā, ka Eiropas komisārs preventīvi atgādina par pienākumu apkarot dezinformāciju un naida runu, formāli nav nekā nepareiza. Tramps, grozi, kā gribi, joprojām tiesājas par iespējamo 2021. gada 6. janvāra aicināšanu uz dumpi; iepriekšējie Twitter īpašnieki pat slēdza viņa kontu, ko Masks pēc platformas iegādes 2022. gadā atjaunoja. Turklāt platformas X iecietība pret radikāliem viedokļiem jau ir novedusi pie naida runas izplatības un labējo nemieru kurināšanas citviet, piemēram, Brazīlijā vai Lielbritānijā. Tā nu komisārs šķiet norūpējies par demokrātiju un tiesisko kārtību; turklāt šī arī nav pirmā reize, kad Bretons publiski saķeras ar kolorīto X īpašnieku, aicinot tviterputniņu čivināt pēc Eiropas noteikumiem. Taču šobrīd, protams, konteksts ir ļoti īpašs. Komisārs, kurš tiek uzskatīts par Francijas prezidenta Makrona pārstāvi Eiropas institūcijās, faktiski apšauba ASV prezidenta amata kandidāta tiesības publiski uzstāties. Tas izklausās ļoti problemātiski, jo īpaši tādēļ, ka Eiropas Komisijas jurisdikcija tomēr ir ES valstis, nevis ASV. Tādēļ arī Bretona formālā priekšniece fon der Leiena un Komisija tomēr distancējās no viņa publiskās ofensīvas. Bet, kā jau tas ar Eiropas politiķiem bieži gadās, Bretons bija sev ieguvis reitinga punktus mājās, un ar to viņam arī pilnīgi pietika. Stīvēšanās ar amerikāņu digitālajiem milžiem, runāšana par Eiropas “tehnoloģisko suverenitāti”, “stratēģisko autonomiju” šķiet visnotaļ pievilcīga daudziem. Turklāt diemžēl to vidū ir ļaudis, kuri nevis vienkārši baidās no ASV aiziešanas no Eiropas pēc Trampa ievēlēšanas, bet ļoti labprāt vēlētos šādu aiziešanu arī veicināt.

Kādas varētu izskatīties Trampa 2.0 attiecības ar Eiropu, šobrīd ir grūti atbildams jautājums. Taču domājams, ka attiecības ar Eiropas valstīm un attiecības ar ES te būs diezgan nošķirtas lietas. Ar vairumu Eiropas valstu Tramps meklēs un arī atradīs kopīgu valodu. Un te es nedomāju tikai tādus atklātus Eiropas trampistus kā Orbāns, bet arī daudzus citus politiķus dalībvalstu galvaspilsētās. Taču ar “Briseli” gan būs sarežģītāk. Vispirms, ES, kā zināms, atbild par ārējo tirdzniecību un tādēļ, Trampaprāt, ir vainojama tirdzniecības deficītā par sliktu ASV, tarifu strīdos, nemitīgā regulēšanā un ASV digitālo milžu “nepamatotā” apcelšanā. Turklāt labai daļai trampistu republikāņu pati Eiropas Savienības ideja nav līdz galam saprotama un pieņemama. Procesa prioritāte pār rezultātu; nebeidzamais multilaterālisms ar 27 valstīm, dīvainā rotējošā prezidentūra ES Padomē, nespēja vienoties par kopīgu pieeju pat tik stratēģiskos jautājumos kā Ķīna un Krievija – daudziem Vašingtonā to ir pagrūti saprast. Lai uzrunātu šo neizpratni, Trampa vēlēšanu kampaņā itin bieži izskan pret ES vērsta retorika, un tai nu komisāra Bretona eskapāde pret Masku ir tīrā medusmaize.

Šie ir strukturāli ASV un ES attiecību jautājumi, kuri neizbēgami no jauna uzrādīsies tuvāko gadu darba kārtībā – jo īpaši, ja novembrī ievēlēs Trampu. Turpretī demokrātu atbalstītājiem Maska faktiskā iesaistīšanās Trampa kampaņā ir sliktas ziņas. Runa nav tikai par dezinformācijai un labējo propagandai pieejamo platformas X jaudu. Masks ar savu SpaceX, Teslu un Starlink daudziem pasaulē joprojām simbolizē nākotni. Taču tagad šī nākotne diemžēl šķiet nodota pagātnes kalpībā.