Ceļinieki

1996. gadā Juris Kunnoss apgalvoja: “Visskaistākais mēnesis augusts.”

Sajūtu ziņā varētu piekrist, tomēr esmu meklējis skaidrākus pierādījumus augusta skaistumam. Varbūt viens atrodams pašā mēneša vidū, 15. augustā, kas tiešām gadījies piesātināts.

Lūk, par to raksta avīze, kas tikko mainījusi savu vārdu:

15. augustā Aglonas bazilikā notika Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku svinības. Jau iepriekšējā dienā šeit ieradās svētceļnieki no Rīgas, Skaistkalnes, Cēsīm un citām republikas vietām.

Latvijas Jaunatne, 1990. gada 17. augustā (gadu iepriekš – Padomju Jaunatne).

Tās pašas avīzes tai pašā numurā turpat blakus cita ziņa:

Zaudējums padomju rokmūzikai

Aizvakar, 15. augustā, dienas pirmajā pusē auto katastrofā bojā gājis Viktors Cojs. Traģēdija notikusi brīdī, kad populārais dziedātājs savā automašīnā atgriezies no zvejas Jūrmalas rajonā, kur viņš pavadīja savu atvaļinājumu.

Latvijas Jaunatne, 1990. gada 17. augustā

Šķiet, pavisam drīz tapa skaidrs, ka Cojs ir dzīvs. Ceļa posms, kur notika liktenīgā sadursme, nu kļuvis par svētceļojuma vietu. Katru gadu 15. augustā tūkstoši dodas uz Aglonu, bet desmiti uz Tukuma šoseju. Aglonā esmu bijis vairākkārt, pie Coja pieminekļa vienreiz, pirms kādiem sešiem gadiem laikam. Kluknēja tur daži hipiji, piebrauca arī pa sistam auģikam, izkāpa skūtie (domāju, jau izmiruši). Izdzēra, aizbrauca. Nez kā tur tagad? Vai Cojs joprojām puslīdz dzīvs? Tas nav viss. Man personīgi 15. augusts ir svarīgs arī kā Napoleona Bonaparta dzimšanas diena (1769). Pašķirstot veco presi, tiešu sveicienu dzimšanas dienā imperatoram neatradu. Un nevajag arī, nav jau mūsējais. It kā. Jo šādas tādas attiecības ar Bonapartu latviešiem tomēr, šķiet, ir. Tā gandrīz dzimšanas dienā Dainis Īvāns raksta:

Mazā sirmā kumeliņā jāj pa ceļu Napoleons.

Neatkarīgā Rīta Avīze, 1996. gada 12. augustā

Tas domāts par Šķēli, bet vienalga: vai var vēl skaistāk latviskot uzpūtīgo francūzi? Iztēlojos šo ainu, un man vēl saprotamāks top Kunnosa augusta skaistums:

Aiz tāles tāle un vēl viena tāle.