Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Saskatu portretisku un mentālu līdzību. Šo Amsterdamas izdevniecības Art Unlimited kartīti no Parīzes kā dāvanu atvedu taksenei Dorotejai Kaplānei, sauktai Dora.
Ļoti erotiska pastkartīte visām gaumēm. Pirkta 2000. gada ziemā Londonā, foto tapis Ņujorkā, 1953. gadā.
Intīmu atmiņu pastkarte. Pirmkārt, tāpēc, ka Venēcija, mana mīļākā pasaules pilsēta-spoks. Otrkārt, uz tās iemūžinātajai ekscentriskajai miljonārei Pegijai Gugenheimai arī patika mazi suņi. Treškārt, viņa kolekcionēja ne tikai izcilu un dārgu mākslu (tagad tā atrodas P.G. muzejā Venēcijā), bet arī visādus štruntus, piemēram, saulesbrilles. Kas viņai laikam bija viens un tas pats — nieki, kas iepriecina dzīvi, un māksla.
Egoistisks pirkums Metropolitēna muzejā. Bez vācu apavnieku Salamander Naumaņiem, šis ir otrs slavens Nauman(i)s — Brūss, multimediju mākslinieks. Saprotams, kurš domāts kā trešais.
Vienmēr esmu apbrīnojis cilvēkus, kas nebaidās no augstuma, bet šo bildīti ar akrobātiem uz Empire State Building (1934) 2001. gada vasarā nopirku, kad ar lielu piespiešanos un sirdsklapēm uzkāpu Eifeļa torņa II platformā.
No pastkartes dveš nevis teatrālas, bet īstas vientulīgas skumjas (kadrs filmējot Uz austrumiem no ēdenes, pēdējā filma pirms Džimija Dīna bojāejas autokatastrofā). Pirkta 1998. gadā Berlīnē.
Man patīk kičs. Man patīk Galiano. Un man patīk, kā foto strādā Deivids Lašapels. Aiz neko darīt — sevis iepriecināšanai nopirkta NYC slavenās Canalstreet gejbārā Out.
Vitalitātes piemērs. Manas profesijas māsas dodas uz darbu — izrādi Metropolitēna operā. Eiropā tikmēr ir karš. Fotografēts 1943. gadā. Par 3 dolāriem nopirku Ņujorkas Starptautiskā fotogrāfijas centra veikaliņā. Ilgi domāju.
Stulba, bet smieklīga kartīte. Žurnālistu un citu mass media “laukumu aizpildītāju” darba kvintesence. Uzdāvināta.
Apskaužama humora izjūta. Šo kartīti man uzdāvināja jauks žīdu jauneklis Ņujorkas Ebreju muzejā. Nezinu, kāpēc.
Tik vienkārši — mazītiņa baznīciņa Dienvidkarolīnā. Šī Volkera Evansa (1903-1975) fotogrāfija tapusi 1936. gadā, ir no Metropolitēna muzeja fotokolekcijas, pirkta 2002. gada pavasarī Metropolitēna operas veikalā, kopā ar Džesijas Normanas CD, pēc Prokofjeva Kara un miera izrādes.
Man patīk planējošā kaija. Kartīte ar gaisa un gaismas sajūtu. Pirkta Romā, Flammarion grāmatnīcā, 2002. gada pavasarī, ļoti saulainā dienā.