Olimpiskā ēdnīca

Acīgākie rīdzinieki droši vien būs pamanījuši kāršu spēlētāju aktivitātes ēdnīcā Pie Artūra pretī pilsētas 1. slimnīcai. Katru otrdienu no 18.00 līdz 22.00 tur pulcējas Latvijas bridža kluba biedri. “Varētu arī biežāk, taču vasarās cilvēki maz spēlē,” apgalvo viens no bridža kluba vadītājiem — Gaiļezera slimnīcas ārsts, neiroķirurgs Jānis Bendiks. Bridža spēlēšanas sezonā no septembra līdz maijam turnīri notiek divreiz nedēļā. Jānis saka, Rīgai tas esot nepiedodami maz, jo, piemēram, Zviedrijā reizes trīs mazākās pilsētās bridža spēlētāji savos klubos pulcējoties katru dienu. Daudzus mulsina fakts, ka bridžs tiek pielīdzināts sportam, taču Jānis Bendiks, kurš ilgus gadus spēlējis arī volejbolu, uzskata, ka sajūtas, spēlējot bridžu, ir tikpat azartiskas kā daudzos citos sporta veidos.

Latvijas bridža kluba biedri ir no visdažādākajiem sabiedrības slāņiem — bridžu ir iemīļojuši gan studenti, ārsti, skolotāji, ierēdņi, uzņēmēji, gan pensionāri un politiķi. Bridža klubā nav faktoru, kas ierobežotu kluba biedru skaitu, galvanais ir vēlme spēlēt. Pazīstamākā Pie Artūra sastaptā prominence ir bijušais Rīgas mērs Māris Purgailis. Bridžisti par bijušo mēru izsakās atzinīgi, jo viņš, neskatoties uz amata smagumu, nācis spēlēt, arī būdams mēra amatā. Māris Purgailis ir daudzkārtējs Latvijas čempions un arī viens no kluba vadītājiem. Rīgas bridža klubs nodibinājās neilgi pēc tam, kad atmodas sākumā bridžam tika noņemts “buržuāziski kaitīgais” aizliegums. Kopš tā laika bridža klubs ir bijis apmeties dažādās telpās un bieži tās mainījis. Ilgus gadus turnīri notikuši Rīgas 99. vidusskolas sporta zālē. Uz katru spēles reizi zālē tikuši sanesti galdi, savukārt vakara beigās viss bijis jānovāc. Nākamā apmešanās vieta — kāda Rīgas centra nama neizbūvētie bēniņi. Kad tur ielaisti naudīgāki īrnieki, bridžisti sev mājvietu atraduši klubā 7up. Arī šī vieta nav bijusi uz ilgu laiku, sekojis pusgads bez spēles vietas. Tad izdevies atrast telpas studentu korporācijas Selonija paspārnē. Kāds no kluba biedriem ieteicis pamēģināt organizēt pasākumus ēdnīcā Pie Artūra. Telpas ir nesen izremontētas, vienīgais, kas liecina par iestādes izcelsmi, ir saimnieces un to gatavošanas maniere, kā arī centra kafejnīcai neraksturīgi zemās cenas. Telpu īre nav augsta, turklāt spēles starplaikos iespējams iemalkot kafiju vai alu un palūgt, lai pagatavo kādu uzkodu. No visām telpām, kas bijušas bridža kluba rīcībā, šī pagaidām esot pati piemērotākā. Naudu klubs iegūst no biedru iemaksām. Maksa par vienu spēles vakaru un par to, ka tiek saskaitīti un reģistrēti punkti, ir no 50 santīmiem līdz 1 latam. Par šo naudu tiek atjaunots spēles inventārs un nomaksāta telpu īre. Bridžisti ēdnīcas galdus apklāj ar gaumīgiem zaļas krāsas galdautiem, uz tiem novieto glītas kāršu kastītes, un pēc brīža rodas iespaids, ka šo telpu vienīgais izmantošanas veids ir kāršu spēle. Personāls ir apmierināts, jo ik nedēļu papildus garantēts neliels, bet toties regulārs ienākums. Spēļu beigās bridžisti rezultātus skaita un apstrādā ar līdzatvesto datoru.

Ja rodas vēlme apmeklēt lielāku bridža saietu un par uzvaru iegūt balvu, var doties uz Igauniju. Pērnavas turnīrā, samaksājot 300 kronas no spē­lē­tāju pāra, piedalās 70 pāri, pirmās 10 vietas iegūst balvas no 1000 līdz 3000 kronām. Savukārt Polijas turnīros balva par uzvaru ir automašīnas vērtībā.

Salīdzinot ar Holandi, kuras Sporta bridža federācijā ir 110 tūkstoši biedru, Rīgas bridža kluba biedru skaits nav liels. Klubā ir 500 oficiālie biedri, un viņi uzskata, ka Latvijā varētu būt vēl tikpat daudz cilvēku, kas spēlē bridžu draugu lokā. Kluba biedri cer, ka tuvākajā laikā interese par šo spēli pieaugs. Fakts, ka bridžs ir pasludināts par olimpisko sporta veidu, varētu stimulēt spēlēt arvien profesionālāk. Līdz šim bridžu spēlēja lielākoties sava prieka pēc, taču tagad iespēja 2006. gadā saņemt tādas pašas medaļas kā Hermanim Maijeram par uzvaru supergigantā, daudziem liekas vilinoša. Iespēja cīnīties un uzvarēt plašākā arēnā varētu būt iemesls jaunas bridža paaudzes izveidē. Līdz ar bridža iekļaušanu olimpiskajā apritē nedaudz mainīti tā noteikumi. Pēdējā Eiropas čempionātā ēkā, kur notika sacensības, kā arī tiešas redzamības attālumā no tās bija aizliegts smēķēt. Gadījumā, ja kādu pieķer, sodanauda ir trīs dalības maksu apmērā. Tāpat bridžistiem būs jāiziet dopinga un alkohola pārbaude. Bridža spēles pievilcību atzīmē daudzi citās spēlēs slavu sasnieguši cilvēki. Garijs Kasparovs ir aizrautīgs bridža spēlētājs, savukārt cits pasaules čempions šahā, Mihails Tāls esot izteicies, ja savā laikā būtu bijis iespējams bridžu spēlēt tikpat brīvi kā šahu, viņš būtu izvēlējies bridžu. Bridža spēlētājiem ir piepulcējies arī datorgigants Bils Geits. Latvijas spēlētāji pagaidām nelolo cerības, ka bridžs varētu kļūt par profesionālo sporta veidu, taču kā daudzu cilvēku interesanta un kaislīga aizraušanās tas noteikti pastāvēs un attīstīsies.