Pētera Brūvera tuvākās tautas
Foto: Kaspars Goba

Kaspars Goba

Pētera Brūvera tuvākās tautas

Privātais tops

Man ir mīļas visas tautas, es nevaru izdalīt labākās vai sliktākās. Diez vai ir vairāk par piecām, sešām tautām, kuru mentalitāti es būtu iepazinis. Tuvākās tautas man ir tās, kuru folkloru un literatūru es savulaik esmu tulkojis. Savā mazajā istabiņā kopā ar tām pavadījis ne vienu vien mēnesi un gadu. Ja nevari atrast to, ko vēlies kādas tautas literatūrā, tad iesaku vērsties pie folkloras, tā visām tautām ir laba.

Tuvieši. Esmu tulkojis Tuvas šamaņu rituālās dziesmas.

Tjurku tautas. Ir tā — līdzko tu sāc ar vienu nodarboties, taka aizved pie citām tjurku tautām. Valodas maz atšķiras. Jāsaka gan, ja krievi, leiši un vācieši ir visapkārt, ar viņu mentalitāti tu iepazīsties it kā pats no sevis, bet manas draudzības sākumam ar tjurku tautām bija gadījuma raksturs. Savulaik es braucu uz Baku, mazliet tur padzīvoju un ie­pazinos ar azerbaidžāņu dzejniekiem, patulkoju folkloru un pasakas. Vēlāk šī interese paplašinājās arī par citām tjurku tautām.

Gagaūzu dzeja. Šī tauta mani saista ar to, ka tā ir vienīgā pareizticīgā tjurku tauta.

Man ļoti simpātiska ir arī pašu turku dzeja.

Krimas tatāru folklora. Tas ir viens no manai sirdij tuvākajiem darbiem. Tā publikācija padomju laikā bija ļoti sarež­ģīta, taču sagādāja milzīgu gandarījumu. Mēs sarakstījāmies Krimas tatāru valodā, čekisti visas vēstules pārbaudīja, un bieži vien tās nenonāca līdz adresātam. Viņi domāja, ka mēs sūtām šifrētus ziņojumus. Reiz man sanāca milzīgas dusmas, un es sarakstīju visādus ciparus un nesakarīgus burtus pa vidu — lai šifrē, maitas.

Leiši. Mūsu vienīgā brāļu tauta. Tas ir pienākums — iepazīties ar viņu dzeju, folkloru un kaut ko iztulkot.

Krievi un vācieši ir lielas tautas, tām ir bagāts kultūras mantojums. Tās atrodas tepat tuvumā un būtu muļķīgi neiepazīt viņu literatūru un kultūru. Turklāt nevajag jaukt kultūru ar politiku un varu.

Prūši man ir interesanti ar to, ka tā ir izzudusi trešā baltu tauta. Vairāki prūšu valodas entuziasti restaurēja šo valodu, tādā veidā radās jaunprūšu valoda. Man likās aizraujoši uzrakstīt kādu dzejolīti prūsiski.

Čehi. Tādēļ, ka strādāju pie Šveika izrādes teksta. Turklāt čehi ļoti mīl alu, es arī.

Čečeni. Man patīk viņu neatlaidība un cīņas spars.

Šumēri, asīrieši un babilonieši. Ar šumēriem sākās rakstība. Šīs ir senākās zināmās tautas.

Eveni. Reiz man sanāca tulkot brīnišķīgu evenu pasaku par Nelteku. Caur krievu valodu es to pārnesu latviski.

RL#1_2000_47
Dienvidsibīrijas tautu ciemošanās Rīgā 1986. gada 12. oktobrī
Raksts no Janvāris, 2000 žurnāla