Lielā bankas laupīšana Buenosairesā

Bija 2006. gada 13. janvāra pusdienlaiks. Pulksten 12.38 policijas iecirknī iezvanījās telefons: notiek bankas aplaupīšana. Pēc brīža policisti jau traucās pa zaļumos slīgstošā, pārtikušā Buenosairesas ziemeļu rajona Sanisidro ielām. Ieradušies notikuma vietā pie Banco Río, vienas no lielākajām Argentīnas bankām, dzeltenbrūnganās filiāles, viņi, sev par prieku, atklāja, ka laupītāji aizvien vēl atrodas nozieguma vietā.

Kamēr policisti ieņēma perimetru ap ēku, viņu acu priekšā ar ieroci rokās pa ēkas durvīm nesteidzīgā solī iznāca vienīgais bankas apsargs.

Pirms atbrīvošanas laupītāji bija izņēmuši apsarga ierocim lodes un ielikuši tās viņam kabatā. Viņš ziņoja, ka bankā atrodas ķīlnieki, un pēc desmit minūtēm laupītāji atbrīvoja vēl vienu no viņiem – jaunu, satrauktu vīrieti. Vēl pēc brīža durvīs parādījās laupītājs ar aizklātu seju, apķēris ar roku sievieti. 

Ar skatienu novērtējis policijas spēku lielumu, laupītājs atlaida sievieti un ieskrēja atpakaļ bankā.

Pavisam bankā bija pieci laupītāji dažādos maskēšanās tērpos, un tagad viņi atradās slazdā kopā ar 23 ķīlniekiem. Ārpusē ielas bija pilnas ar policistiem; drīz viņiem izdevās nodibināt radiosakarus ar vienu no laupītājiem, kurš sevi sauca par Valteru. Laupītāji apzinās, ka ir ielenkti, Valters teica, tomēr vēl nav gatavi padoties. Līdz brīdim, kad viņi būs gatavi, policijai labāk neko neuzsākt. Neviens negribētu pieredzēt otru Ramašo. 

Tas nostrādāja. Bankas aplaupīšana Ramašo pilsētā bija bēdīgi slavena visā Argentīnā. Pirms sešiem gadiem citā bankā, kas atradās ne pārāk tālu no šīs, bija ielauzušies trīs bruņoti vīri. Tāpat kā šoreiz, laupītāji bija sagrābuši ķīlniekus, kurus bēgot izmantoja kā dzīvos vairogus. Bet tad viss nogāja greizi: policija atklāja uguni, nogalinot vienu no laupītājiem un divus ķīlniekus. Ramašo bija valsts mēroga skandāls, ko īpaši baisu padarīja fakts, ka policijas izgāšanās tika translēta televīzijā tiešraidē.

Tagad Sanisidro ielās atkal bija televīzijas kameras, kas, pavērsušas objektīvus pret notikumu vietu, filmēja, kā vairāk nekā simt policistu aplenc banku un norobežo tuvākās ielas. Katru augstāku punktu, no kura pavērās skats uz banku, bija ieņēmuši vai nu operatori, vai snaiperi.

Vairāk nekā sešas stundas bankai bija pievērsta visas Argentīnas uzmanība. Valteru policisti bija iesaukuši par Vīru pelēkajā uzvalkā, vienā acumirklī viņš bija kļuvis par slavenību. Pret ķīlniekiem, Valters teica, laupītāji izturoties labi. Bankā valdošais noskaņojums likās savādi līksms: ārā varēja dzirdēt, ka kādā brīdī Valters kopā ar citu laupītāju dzied “Happy Birthday” bankas darbiniekam, kura telefonu nepārtraukti tricināja apsveikumi dzimšanas dienā no ģimenes locekļiem un draugiem. Pulksten 15.30 Valters pasūtīja picas – viņš teica, ka ķīlnieki esot izsalkuši. Pāris minūtes vēlāk viņš apklusa.

Vairāk nekā trīs stundas policijas vadība un pilsētas varasvīri uztraukti apsprieda, ko darīt tālāk, jo visi turpmākie centieni nodibināt sakarus ar Valteru beidzās bez sekmēm.