Mans slavas pavasaris

Ik pavasari atceros senu reklāmistu leģendu. Uz ielas stūra sēdējis ubags. Priekšā viņam cepure, tai blakus kartoniņš ar uzrakstu: I am blind.¹ Skumji, tomēr naudiņas cepurē krīt maz. Bet tieši iegadās, ka garām iet pats vecais Deivids Ogilvijs, reklāmas industrijas tēvs. “Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi, tūdaļ kabatā bāž roku, izvelk savu – flomāsteru.” Viņš saka ubagam:

– Naudu es tev nedošu, bet atļauj papildināt tavu sloganu. Veiksies labāk!

Ubags atļauj. Ogilvijs kaut ko pieraksta un aiziet. Un pavisam drīz aklais dzird: džink, džink, džink – cepurē čakli krīt naudiņa. “Wtf,” domā ubags un uzrunā kādu ziedotāju:

– Madame, lūdzu, pasakiet, kas rakstīts uz mana kartoniņa?

– Kā, tu pats nezini, kāds ir tavs firmas teksts?

– Lūdzu, pasakiet!

– Tur ir rakstīts: I am blind. It is spring.²

Ubags apgaismots. Reklāmisti raud.

Man vienmēr šķitis, ka garāmgājēji pret mūsu darbu ir akli. Vai kāds, izņemot pašus radītājus, aplūko reklāmas trīsskaldņus pilsētā? Tomēr reklamēto produkciju pērk. –Mīkla.

Lai pavasarīgi pasmietos, šķirstīju žurnāla Dadzis 2006. gada marta numuru. Šķirstu, bet smiekli nenāk. Tāds izsenis bijis latviešu humors. Arī klasiskie 60.–80. gadu Dadži nebija sevišķi smieklīgi, bet divtūkstošo reinkarnācija – pavisam bezcerīga. Skatos un brīnos, tas taču nebija tik sen, kā gan tas kādam varēja šķist kaut vai izklaidējoši? “No labuma vien laimīgs nekļūsi” un “Sajaucot alkoholu ar benzīnu, veidojas reti bīstama viela”. Pēkšņi man jāsarauc piere. Asprātīgie lasītāji iesūtījuši, viņuprāt, smieklīgus foto. Tur ir arī kāds reklāmas trīsskaldnis. Tātad tomēr kāds ievēro! Reklāma tur tāda:

No visām šīm latviskajām garšām 86% aptaujāto izvēlējās sēņu garšu.

* Pilnīgai laimei pievienojām arī rabarberus. Pack shot: LB, oriģināls latviešu degvīns.

Iederas Dadža humorā, jo pilnīgi nesaprotami. Ir vēl sliktāk. Es atceros šo reklāmu. Es pats to sarakstīju. Bet, kas ar to domāts, tāpat nesaprotu.

Vispār reklāmistiem pierasts priecāties, ja viņu darbs nonāk neapmaksātā presē. Kāds zviedru kopīraiters man stāstīja, ka viņa reklāma apceļojusi visas pasaules presi, jo atradusies Ūlofa Palmes slepkavības vietā. Izrādās, arī mans slavas pavasaris bija atnācis, bet es to ieraudzīju par vēlu. Un tagad vairs nespēju saskatīt.