No blokādes dienasgrāmatām

Fragmenti no arhīva dokumenta “Piezīmju grāmatiņa – Borisa Hromova (blokādes laika skolnieka) dienasgrāmata”. ГБУК Valsts memoriālais Ļeņingradas aizstāvēšanas un blokādes muzejs, Sanktpēterburga. Saglabāta autora pareizrakstība, izņemot gadījumus, kad bez labojumiem teksts var tikt pārprasts.

1/XI-1941. g.

Piecēlos pulkst. 11. Apēdu maizes riciņu ar desiņu un tējiņu. Nu, galu galā ļoti rīt gribas. Aļa ar Natu aizbrauca meklēt komercveikalu. Bet, protams, neatrada. Atveda šokolādi 3 tāfelītes dod par gaļas talona 4. kuponu. “Tagad esam kungi.” Bija ar mieru glabāt šokolādi svētkiem, bet nenoturējās vakarā pustāfelīte vējā. Aizgājām ar M. P. uz bibliotēku. Atbrauca Katjas t. [tante] un aizveda Natku. Ēdām pusdienas. Bija zupa ar klimpām. Otrajā mamma izķeksēja klimpas no zupas un iedeva katram 5 gabalas un desas ripiņu. Zupā bija katram 3 kl[impas]. Trešajā tēja. Ēdam pagaidām kā nākas. Pulkst. 18:30 bija trauksme. Vakarā visi izņemot mani spēlēja loto. Mamma vinnēja 10 rub, bet Aļa 5 rub. Es lasīju grāmatu “Salavats Julajevs”. Nekas lasīt var. Ēdām vakariņas. Mamma iedeva katram maizes riciņu. Pēc pulkst. 11 gājām gulēt. Tagad vairāk tik daudz nerakstīšu. Tas ir tāpēc ka ar šodienu sāku rakstīt dienasgrāmatu.

Piecēlos pulkst 12. Apēdu maizes riku un dzēru krūzi tējas. Sadalījām palikušo šokolādi. Vēl pal.[ika] 2 tāfelītes. Bet rīt jaiet uz skolu, un man uz 7. korpusu uz bumbpatvertni arī mācīties. Paēdām pusdienas. Uzspēlējām 9. vilni. Vinnēju 80 kap. 9 vakarā aizmigu.

3/XI-1941. g.

Piecēlos pulkst. 11. Paēdu brokastis un uz 12:30 gāju mācīties. Var teikt ne mācīties, bet sēdēt, un piedevām bez grāmatām. Pirmā stunda Botānika, 2. Krievaloda, 3. Aritmētika. Kopā 3 stundas. Klasē nolikts garš galds un pie galda sēž 14 gabali bērni un <zudis> klausās skolotāju. Vēl nepaspēju iepazīties. Atnācis no “skolas” pateicu, ka vairs neiešu mācīties. Par to mamma iemeta man ar dzijas kamolu un pēc tam lika tam pašam man pašam to kamolu meklēt. Mamma ierosināja katram apēst šokolādes gabaliņu. Protams es neatteicos. Līdz svētkiem drošvien no šokolādes čiks tik paliks. Paēdu pusdienas. Pirmajā zupa ar klimpām, 2. klimpas ar gaļu, 3. ķīselis. Labi ka mums ir milti, citādi ar mums būtu traki. Pulkst. 18:45 bija trauksme. Nometa kādas 20 gabalas fugasu bumbu. Vareni izdrebināja mūsu korpusu. Pulkst. 20 trauksme tika atcelta. 20:30 ēdu vakariņas mazu maizes riku ar tēju. Pēc tam mamma iedeva šokolādes gabaliņu. Briesmīgi gribas kartupeļus, esmu aizmirsis vairs neatceros, kā tie garšo. Protams gribas maizi arī kas tas ir 200 grami? Vienai reizei. Tētis apsolīja atvest kartupeļus. Interesanti atvedīs vai nē? Nu labi par daudz jau man domu. Rīt atkal jaiet uz “skolu bumbpatvertni”. Ļoti gribu satikt tēti, solīja atbraukt piektajā. Bet vai mēs līdz piektajam nodzīvosim? Tas ir jautājums.

<...>

11/XI-1941. g.

Piecēlos pulkst. 11. Mamma iedeva 2 mazas maizes riciņas un tējūdeni bez cukura. Tāpēc ka viss cukurs ir cauri. Šodien ir jauna dekāde dabūsim paēst. Pagaidām vēl neviens nav gājis. Gribēju iet mācīties, bet bija trauksme ilga 30 min. Pēc tam aizgāju. Atnācu. Mācījās 5 gabali. Vairāk bērnu nebija. Bija 1 stunda Aritmētika. Otro stundu sēdējām tāpēc ka krievalodas skolotājs neatnāca.

Atnācu no mācībām. Gaidīju pusdienas. Aļai skolā bija piena rīsu zupa. Maksā 1 rubli. 3:30. Ēdām pusdienas. Bija ļoti labas pusdienas. Pirmajā zupa ar klimpām pa 3 klimpām. Otrajā klimpas ar kotleti katram 4 klimpas un maizītes riciņa. Vispār labi. Sātīgi Pēc pusdienām izmācījos aritmētiku. Botāniku mācīšos rīt. Spēlējām loto. Vinēju 4 rub Pulkst. 9:30 gājām gulēt.