Par dažām tendencēm ķengu vārdu jaunveidē

Zinājāt, ka sorosīti ir minerāli, kas satur varu, alvu un antimonu, atklāti Čukotkā un 1998. gadā nosaukti šādi, godinot Džordžu Sorosu kā mecenātu, kas devis ieguldījumu zinātnes attīstībā? Apmēram tajā pašā laikā Latvijā un vēl šur tur par sorosītiem sāka dēvēt cilvēkus, kas guvuši atbalstu Sorosa izveidotā Atvērtās sabiedrības fonda finansētajos projektos vai pauduši atbalstu liberālas un atvērtas sabiedrības idejām. Viens no aktīvākajiem šī vārda popularizētājiem joprojām ir Aivars Lembergs, kura paša izteikumos vai viņa ietekmē esošos plašsaziņas līdzekļos vārds “sorosīti” lietots nievājošā, noķengājošā veidā.

Liberasti ir vēl viens ķengu vārds, kas ienācis politiskajā publicistikā un interneta komentāros, ar to apzīmē liberāļus ne vien politiskās pārliecības, bet arī noteiktu vērtību nozīmē. Ķengājošo pieskaņu šeit mēģināts panākt, pievienojot izskaņu “-asts”, kas atgādina citu ķengu vārdu ar senāku lietošanas tradīciju – “pederasts” (no sengrieķu paiderasts – zēnu mīlētājs). Lai arī termins “pederastija” padomju laikā bija juridisks apzīmējums sodāmām homoseksuālām attiecībām, sarunvalodā un cietuma žargonā to izmantoja nievājošā un aizvainojošā nozīmē. Saplūdinot vai saistot liberālismu ar homoseksualitāti, dots mājiens, ka ikviens, kurš atbalsta LGBT tiesības, ir uzskatāms par tādu pašu “seksuālu minoritāti”. Zīmīgi, ka savulaik kā ķengu vārds angļu un franču valodā ir ticis lietots cits no vārda “brīvs” (latīņu valodā – liber) atvasināts termins – libertīns. Šādi sākotnēji tika apzīmēti brīvdomātāji jeb ateisti, taču ar laiku tas ieguva nozīmi “izvirtulis”.

Bieži vien ķengu vārdi, kas sākumā lietoti kādas sociālas vai etniskas grupas apsaukāšanai “no ārpuses” (tos sauc par eksonīmiem), tiek pieņemti pašas grupas iekšienē (kā endonīmi) un šādi zaudē ķengājošo pieskaņu. Valodniecībā šo procesu dēvē arī par meliorāciju. Tipiski meliorētie vārdi angļu valodā ir punk, queer (zilais), dude (kas ticis lietots Amerikā, lai apzīmētu pilsētas švītu, kurš neiederas skarbajos lauku apstākļos, taču, pateicoties 60. gadu sērfotāju subkultūrai un 80., 90. gadu kino, šobrīd ieguvis labvēlīgi draudzīgu uzrunas statusu). Līdzīgs meliorācijas process pēdējos gados vērojams arī attiecībā uz vārdu “sorosīts” un “liberasts” lietojumu: aizvien biežāk var ieraudzīt, ka tos kā endonīmus lieto liberālu vērtību pārstāvji, lepojoties ar savu piederību pie noteiktas sabiedrības grupas.

Vēl kāds tipisks piemērs jauna ķengu vārda ieviešanai politiskajā diskursā ir apzīmējumi “sociķi” un “naciķi”, ko sociāldemokrātu un nacionālistu apsaukāšanai lietoja labēji centriskie politiķi. Nicinošā pieskaņa šeit tiek panākta, ne tikai atmetot to vārda daļu, kas ir nepietiekami kompromitējoša (piemēram, noņemot “demokrātus”, uzmanība tiek koncentrēta uz saistību ar sociālismu), bet arī pievienojot izskaņu “-iķis”, kas ierasti lietota ne tikai kādas profesijas pārstāvja apzīmēšanai (matemātiķis, politiķis), bet arī dažādu aizvainojošu vārdu veidošanai (lauķis, pintiķis). Ķengu vārdu lietošana, izmantojot līdzīgi skanošus, bet dažādas grupas apzīmējošus terminus, panāk vēl kādu lietotājam izdevīgu efektu – gan vieni, gan otri tiek padarīti “pār vienu kārti metami”.

Opozīcija, konfrontācija vai atklāta karadarbības uzsākšana vienmēr izraisa jaunu ķengu vārdu rašanos, jo agrāko kaimiņu vai sabiedroto nākas dēvēt citā vārdā. Pārsteidzošā ātrumā Krievijas–Ukrainas konflikta pirmajās nedēļās parādījās apzīmējumi: krievu šovinisti ukraiņus sāka dēvēt par “ukropiem” (agrākais hohol bija jau kļuvis pārāk tuvs un aprasts, bet šis, lai arī burtiski tulkojams kā “dille”, skaniski tuvs vārdam urod – kroplis), bet ukraiņu nacionālisti prokremlisko krievu apzīmēšanai sāka lietot vārdu vata (no vatņik – padomju laiku stepēta siltā virsjaka, ko plaši izmantoja Sibīrijas lēģeros). Saucot krievu šovinistus par vati (ar to domājot pūli, nevis konkrētu cilvēku), šim ķengu vārdam tiek piešķirta papildu nozīme: deindividualizējot pretinieku, tas tiek arī dehumanizēts kā amorfa, viegli pakļaujama masa.

Saasinoties Krievijas attiecībām ar rietumvalstīm, var viegli ievērot, kā pa oficiāliem kanāliem vai ar interneta komentāru palīdzību valodā tiek ieviesti ķengu vārdi tās vai citas nācijas un valsts apzīmēšanai. Amerikāņiem vienmēr nācies savā vēsturē saskarties ar izsmējīgiem apzīmējumiem – “jeņķi”, “gringo”, “amerikosi” –, taču krievu valodā pirms pārdesmit gadiem palēnām ienākušais ķengu vārds “pindosi” samulsināja lingvistus. Precīzu vēsturi un etimoloģiju nav viegli noteikt. Pastāv versija, ka šādi serbi ir dēvējuši ANO miera uzturēšanas spēku karavīrus 90. gadu vidū, jo tie masīvā ekipējuma un ķiveru dēļ esot izskatījušies pēc pingvīniem. Cita versija to saista ar spāņu vārdu pendejo (stulbenis). Ir zināms, ka padomju karavīri un strādnieki, kas piedalījušies misijās Āfrikā, savā starpā par pindosiem saukājuši melnādainos. Vēl senāk – 19. gadsimta vidū – vārds “pindosi” tika lietots Melnās jūras ziemeļu piekrastē kā aizskarošs apzīmējums grieķu izcelsmes imigrantiem (šajā gadījumā to var saistīt ar Pindu kalnu grēdas iedzīvotājiem – nabadzīgiem provinciāļiem jeb tiem, ko Latvijā dēvē par “pāķiem”). Tas esot lietots arī Odesā; neviens nezina, ko tas nozīmē, bet, ja gribi nokaitināt grieķi, nosauc viņu par pindosu. Ticams, ka Odesas slengs, būdams populārs Krievijas cietumu žargonā, ļāvis šim vārdam izplatīties plašāk. Šobrīd par pindosiem nicinoši un vispārināti dēvē amerikāņus, bet ASV – par Pindostānu (šādi vismaz valodas līmenī cenšoties to nostumt no pasaules līdera statusa pie Vidusāzijas valstu grupas). Interesanti, ka pēc Donalda Trampa uzvaras prezidenta vēlēšanās parādījās ķengu vārds “Trampistāna”, ko lieto, piemēram, žurnālists Kārlis Streips.

Var vērot, ka aktīvi tiek meklēti nicinoši apzīmējumi Baltijas valstīm – “pundurvalstis”, “Baltijas punduri”, nedogosudarstva (neizdevušās valstis) utt. Sākoties konfliktam ar Lielbritāniju, krievu valodā uz ātru roku parādījās jaunvārds malobritaņija (mazbritānija), vismaz šādi cenšoties kompensēt piemērota ķengu vārda trūkumu, līdz noskaidrosies konflikta apmēri vai ienāks prātā kāds spēcīgāks apzīmējums.