Sarunas ar nāvi

"Uzzini savu nāves dienu" - sponsorētā saite gmail pastkastītes malā.

Ekonomiskās krīzes iespaidā nesen bez darba izdevniecībā palikušais Reinis (vārds mainīts) pirms dažām nedēļām pirmdienas rītā ieslēdza datoru un ielūkojās savā Google Mail pastkastītē, cerot atrast kāda - kaut vai gadījuma darba piedāvājumu. Jaunu vēstuļu pastkastītē nebija, un, iespējams, tāpēc viņš pievērsa uzmanību lappuses labajā pusē izvietotajām reklāmām. “Uzzini savu nāves dienu,” bija ierosināts vienā no tām. “Izpildi Nāves testu un uzzini to. Dzīve ir īsa, ķer brīdi!”

Uzklikšķinot uz norādītās saites, jaunā logā atvērās drūmos toņos iekrāsota “Nāves testa” lappuse. Noformējumā bija izmantots pilnmēness apspīdēts kapu krusts un stilizēts ar izkapti bruņotas nāves atveids. ‘Atbildi uz 10 jautājumiem un uzzini, cik ilgi tev vēl atlicis dzīvot! Apdomā savus ieradumus un veselību... Dzīve ir īsa!” Mudinājums atbildēt uz 10 jautājumiem lappusē bija atkārtots pat divreiz.

Reinis ķērās pie darba. Norādītajos anketas lauciņos ierakstījis savu vārdu un uzvārdu, kas tūliņ pat iezīmējās uz turpat līdzās redzama kapakmeņa, un, ierakstījis savu dzimšanas datumu, viņš nospieda pogu “Uzsākt testu.” Pirmais jautājums bija par viņa auguma garumu un svaru. Viņš ierakstīja: “188 cm”, “72 kg”, “vīrietis” un uzklikšķināja uz kaulainas rociņas attēla, nonākot pie nākamā jautājuma. “Cik bieži tu nodarbojies ar sportu?”

“Es nenodarbojos ar sportu,” viņš atbildēja.

“Kā tu novērtē savu dienu stresa ziņā?” “Neregulārs stress.”

“Cik stundas vidēji tu parasti guli?” “Septiņas.”

“Cik bieži tu veic medicīniskās pārbaudes?”

“Tikai tad, kad esmu slims.”

“Vai tu smēķē?”

“Es nesmēķēju un nekad to neesmu darījis.”

“Cik daudz alkoholiskos dzērienus tu izdzer katru dienu?” Šis jautājums viņu nedaudz samulsināja. Nevarēja saprast, vai runa ir par nosacītām tilpuma vai absolūtā alkohola vienībām, glāzēm vai pintēm. Brīdi palauzījis galvu, viņš atzīmēja: “Četrus.” “Cik tavu ģimenes locekļu ir slimojuši ar sirds slimībām?”

Arī par šo jautājumu viņam īstas skaidrības nebija, tāpēc drošības pēc viņš atbildēja: “1, kas vecāks par 60 gadiem.”

Izlasījis jautājumu “Vai tu ēd brokastis regulāri?” viņš atcerējās par nodomu uzcept olu un atbildēja: “Dažreiz.” Visbeidzot pats pēdējais bija jautājums: “Vai tu vai kāds no tavas ģimenes locekļiem kādreiz slimojuši ar depresiju?” Atkal nebūdams pārliecināts, viņš atzīmēja drusku biedējoši skanošo: “Ir bijis gadījums ģimenē” un nospieda pogu “Pabeigt testu.”

Izrādījās, lai uzzinātu testa rezultātu, bija jānorāda savs mobilā tālruņa numurs, un jāsaņem īsziņa ar kaut kādu kodu. Gaidīdams īsziņu, viņš aiz gara laika sāka lasīt visu, kas lappuses apakšā bija sarakstīts ar sīkiem burtiņiem. “Šis pasūtīšanas pakalpojums ir pieejams visu laiku,” tur bija sacīts. “Katru nedēļu jūs saņemsiet padomu, 1 fona attēlu un 1 polifonisko melodiju par 1,98 Ls nedēļā.” Tālrunī pienāca īsziņa ar aicinājumu uz norādīto numuru nosūtīt apstiprinājuma ziņu. To izdarījis, viņš pamanīja, ka beidzot ekrānā parādījies viņa nāves datums: 2045. gada 8. jūnijs. Ņemot talkā pirkstus un aizvēris acis, viņš aprēķināja, ka mirs 72 gadu vecumā. Nebija nemaz tik peļami. Iepīkstējās tālrunis un pienāca pirmā “pasūtīšanas pakalpojumā” iekļauto iknedēļas padomu īsziņa. “Nelietojiet alkoholu,” skanēja padoms, “spirtā ir ļoti daudz kaloriju. Izvairieties no iedzeršanas, it īpaši pēc ēšanas.” Viņš vēlreiz un šoreiz ar kalkulatoru pārrēķināja savu vecumu prognozētajā nāves brīdī, izdzēsa īsziņu, uz norādīto numuru nosūtīja burtu kodu un atteicās no “pasūtīšanas pakalpojuma.” 36 gadi nemaz nelikās tik maz, un šķita muļķīgi šo laiku tērēt, mēģinot ievērot šādus padomus. Turklāt tikai tagad viņš pamanīja gan to, ka miršanas datums norādīts tieši tajā pašā dienā, kad viņš izpildījis testu, gan to, ka atlikušais gadu skaits ir tieši tikpat liels kā jau nodzīvotais. Šis atklājums viņa ticību testa rezultātiem sagrāva pavisam, un kaut kāda iemesla dēļ viņš tieši tajā brīdī atminējās, ka mājās ir pudele absinta.