Sarunas ar galdu

Laikā no 1852. līdz 1855. gadam, uzturoties trimdā Džērsijas salā, Viktors Igo bieži nodevās spiritisma seansiem. Izmantojot tā saucamo galda klaudzināšanas metodi, viņš sarunājās ar slavenu vēsturisku personu gariem – Danti, Moljēru, Šekspīru, Hannibalu, Žannu d’Arku –, kā arī ar abstraktākām garu formām – Drāmu, Domu, Nāvi. Kopumā seansos tika izsaukti vismaz 100 gari. Seansos piedalījās Igo sieva, meita Adele, dēli Šarls un Fransuā Viktors, literāts un žurnālists Ogists Vakrī un citi. Seansi tika rūpīgi protokolēti, un šos pierakstus Igo gatavoja publicēšanai pēc savas nāves. Līdz mūsdienām saglabājušies divi no četriem manuskripta sējumiem. Publicējam fragmentus no grāmatas “Le Livre des Tables” Patrisa Buavēna redakcijā (2014), kas sagatavota pēc minētajiem manuskriptiem, kā arī Viktora Igo mājā Džērsijas salā atrastajiem protokolu oriģināliem.

Otrdiena, 1853. gada 13. septembris

Plkst. 21.30

Klātesošie: Viktors Igo, Igo kundze, Adeles jaunkundze, Šarls, Toto (Fransuā Viktors Igo), Ogists Vakrī, Leflo kungs un kundze, Žirardēnas kundze. Pie galda Šarls un Teleki.

(Žiljetas Druē pieraksts)

Viktors Igo: Kas tu esi?

– Ēna.

– Vai vari pateikt savu vārdu?

– Nē.

– Tu esi Damianjelss?

– Jā.

– Vai tev man jānodod kāda ziņa?

– Jā.

– Kāda?

– Tici.

– Kam?

– Nezināmajam.

– Kas ir nezināmais? Vari to pateikt?

– Pilnīgs tukšums.

– Vai tu tiki pakārts?

Nav atbildes.

– Vai pilnīgs tukšums ir neredzamā pasaule?

– Jā.

– Pastāsti par sevi.

– Nāve ir dvēseles ietvars.

– Vai pasaule, pie kuras tu piederi, ir šīs dzīves turpinājums?

– Nē.

– Tomēr tu esi dzīvojis?

– Nē.

– Tev ir jādzīvo?

– Nē.

– Vai tu esi eņģelis?

– Jā.

– Nāves eņģelis?

– Jā.

– Kāpēc tu atnāci? Vai vari to pateikt?

– Lai runātu par dzīvi.

– Ko tu gribi teikt?

– Gari, nāciet šurp, te ir mediji.

– Vai tu to saki gariem?

– Jā.

– Tu to nesaki mums?

– Nē.

– Vai ir kāds iemesls, kāpēc mēs esam mediji?

– Jā.

– Vai tu mūs redzi?

– Nē.

– Vai redzi mūsu sejas?

– Nē.

– Vai zini mūsu vārdus?

– Nē.

– Vai gari, kurus tu sauc šurp, ir dzīvojuši cilvēka dzīvi? Vari atbildēt?

– Nē.

– Vai esi laimīgs gars? Vari atbildēt?

– Laime ir cilvēciska. Tad jābūt arī nelaimei.

– Tu tā runā tāpēc, ka esi pilnīgs?

– Jā.

– Pastāsti par sevi.

– Bezgalība ir pilnīgs tukšums.

– Vai tu gribi teikt, ka to, ko saucam par tukšumu, aizpilda garu pasaule?

– Pasarg dies!

– Kapa ēna, tātad tu spēj būt jautra?

– Nē.

– Runā.

– Deldē savu ķermeni, lai sameklētu dvēseli.

– Vai tu šeit esi vienīgais gars?

– Es esmu viss un esmu visur.

– Vai gribi, lai turpinu tevi iztaujāt?

– Jā. Tev ir atslēga no slēgtām durvīm.

– Vai zini, kāda vīzija man bija vakardien?

– Es nezinu, kas ir vakardiena.

– Vai pēc nāves mēs tevi redzēsim?

– Tev ir tikai brilles.

– Vai gribi, lai viens no diviem, kuri ir te, tiktu nomainīts?

– Jā.

Teleki nomaina ģenerālis Leflo.

– Vai tu esi šeit?

– Jā.

– Ja mēs šajā dzīvē labi uzvedīsimies, vai varam cerēt uz labāku dzīvi?

– Jā.

– Ja slikti, tad ciešanu pilnu dzīvi?

– Jā.

– Vai mirušo dvēseles ir ar tevi?

– Zem manis.

– Tu saki, ka esi viss un visur. Vai esi Dievs?

– Virs manis.

– Vai esi tuvāk dvēselēm nekā Dievam?

– Man nepastāv ne tuvums, ne tālums.

– Saki, vai ir citas apdzīvotas pasaules, neskaitot Zemi?

– Jā.

– Tur dzīvo mums līdzīgas būtnes ar dvēseli un ķermeni?

– Dažās jā, citās ne.

– Vai pēc nāves to cilvēku dvēseles, kas darījuši labu, ir tajos pašos gaismas apgabalos vai dodas dzīvot uz citām pasaulēm?

– Iededz gaismu.

– Vai vienmēr esi tāds pats?

– Nē.