Klusētāja Marija

Internetā atrasta fotogrāfija “Ukrainas Madonna”, 2022. gada marts

Fotogrāfija ar ievainotu sievieti un zīdaini, marta vidū parādījusies sociālajos tīklos, nekavējoties tika nodēvēta par Ukrainas Madonnu. Nenoliedzami, ir vairākas ikonogrāfiskas pazīmes, kas ļauj attēlu šādi nosaukt. Ir skaidri redzams, ka attēls uzņemts ārstniecības iestādē: sievietei ir pārsieta galva, brūces izskatās apkoptas, tās ir skaidri saskatāmas, bet vairs neasiņo, nekur nav manāmas sakaltušas asinis, dubļi vai sodrēji – viss ir ļoti tīrs. Visdrīzāk nejaušības dēļ viņai aiz muguras nokļuvis zilganais dvielis (vai halāts, vai vienkārši pārsegs). Tāpat arī zeltījums kadra priekšplānā – sintētiskā sega, ar ko sasildīt bēgļus un ievainotos, – visticamāk, bijusi pa rokai un laimīgā kārtā izrādījās zelta, nevis sudraba vai kādā citā krāsā. Un kāda vērīga acs vienā visaptverošā mirklī šīs detaļas pamanīja un sasaistīja kopā – jauna māte ar zīdaini, par mata tiesu izbēgusi no reālām briesmām, zelts un zils, tas nevar būt nekas cits – un pacēla pret viņu telefonu ar aktivizētu kameru.

Tomēr karš tikai šķietami ir portretējis Madonnu kādā nebijušā, jaunā veidā. Itāļu renesanses iedibinātais tēls ir nekļūdīgi atpazīts un apliecināts internetā. Itāļu Madonna, pretstatā daudz senākajam Bizantijas kanonam, vairs nav dārgakmeņiem rotātā karaliene valdnieku un svēto ielokā kaut kur augstu skatītājam virs galvas. Madonna ir viena no tepat vien esošajām sievietēm. Kur nu vēl precīzāk – viņas kronis fotogrāfijā ir medicīniskās marles apsējs, tāds pats kā lielai daļai šodienas Ukrainas iedzīvotāju.

Baznīca pavadīja garus gadsimtus izsmalcinātos strīdos par Marijas cilvēciskumu iepretim viņas dievišķumam. No vienas puses, vēsts, ka Dieva dēlu dzemdējusi zemes sieviete, palīdzēja nostiprināt doktrīnu par Kristus cilvēcisko dabu. No otras puses, Jaunavas spēja dzemdēt bija un palika īsts Dieva brīnums un īstenojās tikai viņam vienīgajam. Taču, lai kādās Baznīcas kārtās šūpolēs Marija šūpota augšup un lejup, Ukrainas fotogrāfiju un kristietībā iedibinātos kanonus sasaista pati galvenā Marijas iezīme – viņas mēmums. Kāds runā par viņu, glezno vai nofotografē viņu; viņa pati neko tādu nedara. Bībelē Marija faktiski ir mēma. Viņas dzimšana un nāve, izskats, vecums netiek minēti. Nav zināma viņas miršanas vieta, tādēļ kristīgā pasaule godina vairākas. Marks un Matejs Mariju piemin Jēzus dzimšanas ainā, nenosaucot viņu vārdā. Arī Jānis nesauc Mariju vārdā. Lūka ir visdāsnākais, viņš ļāvis Marijai runāt četras reizes.

Pats radikālākais tēls Rietumu mākslā varētu būt Marija, kas izrunājas. Nē, es nestāvēšu pie tā krusta. Nē, es nesaprotu viņu plānus. Nē, man nepatīk tie rakstītpratēji mācekļi, jo viņi nespēj paskatīties man acīs. Nē, tu nefotografēsi mani, bet vienkārši lasies prom. Nav saprotams, vai ukraiņu Marijas kreiso plakstiņu uz leju tik tikko manāmi spiež ievainojuma pietūkums vai pārdzīvotā šoks. Šoks, kas vēl ilgu laiku neļaus uz āru izlauzties dusmām vai aizkaitinājumam par fotogrāfa klātbūtni.

Tomēr ir vēl kāda iezīme, kas visprecīzākajā veidā godina vēsturisko kanonu. Vairāki autori, pa savam saprotot un pārgleznojot šo fotogrāfiju, piešķīruši Marijas tēlam vairāk asiņu, citi zelta segas vietā iegleznojuši kviešu druvu, taču visi kā viens – nogriezuši nost tēva figūru. Internetā klejo sākotnējā, neizkadrētā fotogrāfija, kurā redzams tēvs: pelēcīgā kapučjakā viņš stāv pa labi no mātes, noliecis galvu, bez redzamiem ievainojumiem un ar mobilo telefonu džinsu kabatā. Tas ļauj secināt, ka fotogrāfijas autors nav viņš. Viņš, izrādās, ir tieši tāds pats ainas dalībnieks kā Marija.

Bet internets ir uzticīgs kanonam līdz galam. Marija ir īsta tikai tad, ja iztur klusējot, bet, pats galvenais, ja iztur viena.