Samjuels Bekets "Disjecta"

Samjuels Bekets

Disjecta

Londona: John Calder, 1983

Disjecta no disjecta membra – atsevišķas daļas, nesaistīti citāti, izsvaidīti locekļi –, bet Beketam arī rejecta: proti, būdams, kā visiem labi zināms, noslēgts, publikas un publiskuma izvairīgs, Bekets ilgāku laiku negribēja šos īsos tekstus pārpublicēt vai pat pirmoreiz publicēt, taču, mums par laimi (vai nelaimi), tika pierunāts. Tikai: “Nē, nekas nav nosaucams vārdā, saki, nē, neko nevar pateikt, ko tad, es nezinu, man nevajadzēja nemaz sākt.” Krājuma redaktore beketiste Rūbija Kona “disjektas” iedalījusi trijās daļās: “Mēģinājumi estētikā”, “Vārdi par rakstniekiem” (A. “Citi rakstnieki”, B. “Pats”) un “Vārdi par gleznotājiem”. Šie vārdi pieejami tajā valodā, kurā nu Beketam gadījies tos rakstīt, – angliski, franciski vai vāciski; viņš neatvainojas par frāzēm arī itāļu, gēlu vai grieķu valodā un ij negrasās neko paskaidrot: “Mākslai nav nekāda sakara ar skaidrību, tā nenodarbojas ar skaidro un neko neskaidro, gluži tāpat kā dienas (vai nakts) gaisma nesastāv no saules, mēness vai zvaigžņu ekskrementiem. Māksla ir prāta saule, mēness un zvaigznes, viss prāts kopā.” Pat ja es daudzmaz pazīstu tikai vienu no brāļiem Jeitsiem un līdz šim nebiju pat dzirdējusi par Gēru van Veldi un atsevišķais no mana prāta droši vien pazudīs drīz pēc grāmatas izlasīšanas, kopums paliks. Vismaz es tā ceru.