Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Džudzo Itami
Tampopo, 1985
Tampopo, Juzo Itami
Nav daudz veiksmīgu filmu par ēdienu un ēšanu. Nedaudzo vidū var minēt “Babetes mielastu” vai “Lielo rīšanu” un pandēmijas ierosinātās makaronu izpirkšanas kontekstā zīmīgo “Tampopo”.
Tā uzņemta kā japāņu “spageti” jeb, pareizāk sakot, “nūdeļu” vesterns. Mežonīgo Rietumu ciemats aizstāts ar Tokijas nomali, vienpatis kovbojs – ar kravas mašīnas šoferi Goro, sieviete ar traģisko pagātni – ar neveiksmīgo nūdeļu bāra īpašnieci Tampopo, bet galvenā cīņa nu ir par labāko rāmen nūdeļu pagatavošanu. Goro izrādās noslēpumains rāmen evaņģēlists, kurš, sapulcinot bariņu tipāžu, kur katram ir vismaz “melnā josta” kādā nudeloloģijas aspektā, apņemas padarīt Tampopo bāru par populārāko Tokijā. Ēdiens drīz vien kļūst par šīs visai jautrās filmas galveno tēlu, jo paralēli centrālajam vesterna sižetam skatītājs ik pa brīdim tiek novirzīts uz smieklīgiem kulinārijas blakussižetiem. Var sekot gan kāda jakudzu gangstera gastronomiskajam mīlas stāstam, gan arī Japānas korporatīvo līderu apjukumam par franču virtuvi. Pārsteidzošā kārtā ēdiena gatavošanas un patēriņa rituāli skatītājos neizraisa izsalkumu, bet ļauj priecāties par pilnīgu un līdzsvarotu kino garšu. Filma noslēdzas ar garu zīdaiņa zīdīšanas kadru, tātad atgriešanos pie pirmēdiena.