Dāvis Sīmanis

Fejs Mu "Pavasaris ciematā" 1948


Fejs Mu

Pavasaris ciematā, 1948

Spring in a Small Town, Fei Mu/ 小城之春, 費穆


Nevienam pat prātā nevar ienākt, ka Ķīnā 20. gadsimta pirmajā pusē ir kāds kino un ka tajā ir kāds Fejs Mu. Viņa filma “Pavasaris ciematā” īpaši populāra nekļuva, jo tās iespējamie skatītāji bija pārāk aizņemti, cīnoties Ķīnas pilsoņu karā. Par Feja Mu filmu atsāka runāt jau pēc tam, kad bija piemirsušās Kultūras revolūcijas zvērības. Pēkšņi Vons Karvajs un Džans Jimou to nosauca par visu laiku nozīmīgāko filmu, bet Honkongas Kinokritiķu ģilde atzīmēja kā labāko ķīniešu filmu. Un patiešām, tā ir spēcīga drāma, ko varētu salīdzināt ar Maksa Ofilsa darbiem vai agrīno Deividu Līnu. Izvairoties no politikas, tās centrā novietots pavisam vienkāršs mīlas trijstūris. Jauna sieviete Juiveņa apprecējusi bijušo provinces aristokrātu Lijaņu, kas pēc kara ir paputējis un kļuvis par depresīvu invalīdu. To nomāc ne vien dzīve japāņu sabombardētā drupu namā, bet arī emocionāli atsvešinātā laulība. Viņu ģimeni ierodas apciemot Juiveņas iepriekšējais vīrietis Džičeņs. Kāpēc gan par filmu runāt tagad? Tāpēc, ka Feja Mu filma ir kā izkāpusi no cita laika: aktieri spēlē modernisma caurstrāvotā klusumā, bet aizkadrā, tikpat kā no vēstules, skan precīzi vērtējošais Juiveņas iekšējais monologs; kādā brīdī viņa žēlojas, ka viņai nav drosmes nomirt, bet viņas vīram pietrūkst drosmes dzīvot.

Raksts no Jūnijs 2021 žurnāla