Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Ričards Linkleiters
Pirms saulrieta, 2004
Before Sunset, Richard Linklater
Triloģijas iepriekšējā filma “Pirms saullēkta” ir tik tīra savā romantismā un nejaušības ticamībā it visā – gan varoņu dzīvē, gan tajā, kā tas uzfilmēts, – ka grūti iedomāties, kā lai nesalaiž visu dēlī filmas turpinājumos. Šajā filmā Džesijs (Ītans Hoks) un Selina (Žilija Delpī) satiekas deviņus gadus pēc iepazīšanās vilcienā, sarunām un klaiņošanas pa Vīni; tagad ir Parīze, kaut kas mainījies (viņš ir precējies un vīlies; viņa nav precējusies, bet tāpat ir vīlusies); kaut kas tomēr ir nemainīgs. Varbūt, ka cilvēki, tāpat kā lietas Prusta romānos, pamodina atmiņas, tāpēc, abiem satiekoties, dzīvi atkal kļūst toreizējie sapņi, dzīves enerģija un pievilkšanās spēks. Sarunas, arī bezmērķīga gvelšana un klaiņošana var aizvest līdz turienei, kur nemaz vairs negribas atcerēties ceļu atpakaļ. Skatoties, kā Selina dungo Nīnas Simones “Just in Time”, Džesijs nokavē lidmašīnu, bet ne savu dzīvi. Tu skaties un brīnies, ka tas viss neizskatās banāli. Linkleiteram izdodas pazemīgi un skaisti atgādināt, ka laiks, mīlestība un sarunas ir vieni no lielākajiem dārgumiem. Un, protams, arī kino.