Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Kodolatturēšana Eiropas Savienībā
https://ej.uz/francijas_kodolspēki
Renē Pfisters u.c., Spiegel, 2022. gada 14. aprīlī
Krievijas karš Ukrainā līdz ar Breksitu un ASV neaprēķināmo ASV uzvedību Trampa prezidentūras laikā ir aktivizējis diskusijas, kas Vācijā iepriekšējos gadu desmitus ir bijušas tabu: vai Eiropas Savienībai vajag pašai savus vienotus atturēšanas kodolieročus? Francijai ir nelieli kodolspēki, ar kuriem tā līdz šim nav izrādījusi vēlmi dalīties. “Viens modelis varētu būt Vācijas valdības un citu ES dalībvalstu finansiāls ieguldījums Francijas kodolieroču programmā apmaiņā pret balsstiesībām to plānošanā un izvietošanā.” (3200 vārdu)
NATO un Ukraina
Lorenss Frīdmans, Comment Is Freed, 2022. gada 13. aprīlī
NATO neatliek nekas cits kā atbalstīt Ukrainu: tā pārliecinoši pierādījusi, ka ir atbalsta vērta. Tomēr pašā NATO un pat starp NATO Eiropas dalībvalstīm nav vienotas nostājas, ko šī apņemšanās var nozīmēt. “Patiesībā Rietumi tagad neuzdrošinās ļaut Ukrainai ciest sakāvi. Ja Putina pēdējā lielā avantūra – uzbrukums, kas pašlaik izvēršas Donbasā un ap to, – attaisnosies un Ukraina tiks atspiesta atpakaļ, tad NATO nākamajos gados būs jāsadzīvo ar sekām.” (2600 vārdu)
Vai esam pārvērtējuši potenciālos pretiniekus?
https://ej.uz/spiesta_atkāpties
Sers Hamfrijs, Thin Pinstriped Line, 2022. gada 10. aprīlī
Britu aizsardzības analītiķis vērtē mācību, kas gūta no Krievijas neveiksmēm Ukrainā pirmajās kara nedēļās. “Ja slikti vadīts karaspēks dodas kaujas uzdevumā, balstoties uz kļūdainiem izlūkdienestu datiem, kas sniedz maldinošas norādes, viss var izvērsties un izvērtīsies ļoti slikti. Rezultātā Krievija, kas ar iebiedēšanu un teroru neveiksmīgi mēģinājusi iebrukt Ukrainā un bijusi spiesta atkāpties, lai pārgrupētos un pārbruņotos, ir gandrīz cietusi apkaunojošu militāru pazemojumu.” (1900 vārdu)
Krievijas genocīda rokasgrāmata
Timotijs Snaiders, Thinking About, 2022. gada 8. aprīlī
Genocīda pētnieks apspriež, viņaprāt, ar nodomu publicētu krievu “rokasgrāmatu” ar Ukrainas un ukraiņu tautas likvidēšanas plāniem. “Šī “rokasgrāmata” ir viens no visatklātākajiem genocīda dokumentiem, kādu es jebkad esmu redzējis. Tā aicina likvidēt Ukrainas valsti un iznīcināt visas organizācijas, kurām ir jelkāda saistība ar Ukrainu. Tā sludina, ka lielākā daļa iedzīvotāju .. jānogalina vai jānosūta uz “darba nometnēm”. Vārds “Ukraina” izzudīs.” (1065 vārdi)
Korupcija Krievijas armijā
OCCRP, 2022. gada 13. aprīlī
Krievijas armija ir gatavojusies iespējamai militārai operācijai Ukrainā jau vismaz 10 gadus. Tajā ir gandrīz miljons karavīru. Tās ieroči, vismaz uz papīra, ir nepārspējami. Kas tad ir nogājis greizi? Lielā mērā – korupcija. Nepietiek ar to, ka Krievijas civilās un militārās amatpersonas zog, tās arī melo, lai šīs zādzības slēptu. Neapmācītus karavīrus uzdod par apmācītiem. It kā labi ekipētiem karavīriem nav pat ziemas mēteļu. “Ukrainu var glābt korupcija Krievijas armijā.” (2400 vārdu)
Kāpēc Putins par zemu novērtēja Rietumus
Ivo Dālders un Džeimss Lindsijs, Foreign Affairs, 2022. gada 7. aprīlī
Kļūdaini spriezdams par Rietumu solidaritāti pēc tās nesenā vājuma, Vladimirs Putins ir pieļāvis vēsturiska mēroga stratēģisku pārrēķināšanos. “Ja viņš būtu sagrābis vēl vienu gabalu no Ukrainas, kā viņš rīkojās, kad ieņēma Krimu, viņš būtu varējis konfrontēt Baidenu ar NATO aliansi, kas nespētu vienoties, vai sarkanā līnija ir pārkāpta vai nav. Bet ar lēmumu veikt pilna mēroga iebrukumu Putins izgaisinājis jebkādas šaubas par savas rīcības ekstrēmismu.” (2500 vārdu)
Putins un autoritārisma tradīcija
https://ej.uz/autorit_tradīcijas
Stjuarts Sleiters, Areo, 2022. gada 2. aprīlī
Krievija reizēm ir saukusi sevi par “trešo Romu”, un droši vien ne bez iemesla. Šis tas no Vladimira Putina Ukrainā izvēlētās taktikas būtu pazīstams arī oriģinālās Romas impērijas iekarotajām tautām. Lielāko daļu no visļaunākajiem mūsdienu kara elementiem, tai skaitā blokādi, marodierismu, soda slaktiņus, tīšu mērķēšanu uz civiliedzīvotājiem, pilsētu izpostīšanu un iedzīvotāju grupu izsūtīšanu, bieži izmantoja arī senie karaspēki. (1391 vārds)
Skats no Varšavas
Džoja Nūmaiere, Baffler, 2022. gada 21. martā
Vairāk nekā divi miljoni ukraiņu ieradušies Polijā, kur deputāti ir nobalsojuši par tiem pieejamu bezmaksas sabiedrisko transportu, piekļuvi veselības aprūpei un iespēju trīs gadus uzturēties Polijā bez vīzas. Attiecības starp abām valstīm iepriekšējos gadsimtos ir bijušas trauslas, taču milzīgais atbalsts bēgļiem ir “sava veida atvainošanās no bijušās lielvaras un nelaimes biedra puses”. (2207 vārdi)
Liecības par Krievijas karu
Džonatans Tepermans, The Octavian Report, 2022. gada 11. aprīlī
Intervija ar Tatjanu Felgenhaueri, kas ir viena no retajiem neatkarīgajiem žurnālistiem, kuri joprojām cenšas dzīvot un strādāt Krievijā. Viņa pārstāvēja radiostaciju Эхо Москвы, līdz tās darbība tika pārtraukta drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tagad viņa publicē savus komentārus YouTube, cenšas ievērot cenzūras likumus, vienlaikus stāstot patiesību. “Putins neuzskata ukraiņus par cilvēkiem. Krievi nevienu neuztver kā cilvēku, izņemot citus krievus. Piedodiet, bet es esmu ebrejiete, tāpēc varu tā teikt.” (2500 vārdu)
Karš ar Krieviju? Somijai ir plāns
https://ej.uz/Somijas_rezervisti
Ričards Milns, Financial Times, 2022. gada 28. martā
FT rakstus par Ukrainu pašlaik var lasīt bez maksas, un, goda vārds, tie ir lieliski! Īpaši stāsts par to, kā Somija, kas nav NATO sastāvā, sargājas no kaimiņvalsts Krievijas. Trešā daļa Somijas pilngadīgo iedzīvotāju atrodas armijas rezervē. Vīriešu pienākums ir 6–12 mēnešu militārais dienests (sievietes to var darīt brīvprātīgi), pēc tam viņi kļūst par rezervistiem un līdz 50 gadu vecumam ik gadu piedalās treniņnometnēs. “Krievija tur blakus būs vienmēr, un mēs būsim gatavi.” (2500 vārdu)
Kodolieroči ir pārvērtēti
Anonīms, Naval Gazing, 2022. gada 27. martā
Ja tā ir patiesība, tas ir interesanti, īpaši attiecībā uz turpmāko iespējamo Krievijas taktiku Ukrainā. Viena kodolgalviņa no pašreizējiem pasaules krājumiem iznīcinātu 88,6 km2. Viss pasaules kodolieroču arsenāls iznīcinātu 355 000 km2 jeb platību Montānas pavalsts izmērā. “Kodolkarš noteikti nav eksistenciāls drauds cilvēcei, kur nu vēl visai dzīvībai uz planētas. Pat lielās pilsētās lielākā daļa cilvēku pirmajā uzbrukumā izdzīvotu, gluži tāpat kā pārsteidzoši liela infrastruktūras daļa.” (1890 vārdu)