Galvenais – bez lieka entuziasma

Bija tāds gadījums. Pagājušā gada novembrī nokritu no velosipēda. Pilēja auksts slapjums, pulkstenis ap sešiem no rīta, uz Elizabetes ielas uzsalis melnais ledus, bet es pats jau labu brīdi iekšēji uzprasījos uz nepatikšanām. Ik pa laikam ir sanācis krist no riteņa, bet šoreiz bija citādi. Galva pret asfaltu noplaukšķēja tā pretīgi skanīgi, aizsitās elpa, bet, kad sanāca to atkal ievilkt, tapa skaidrs: nav lāgā. No nakts dzīlēm iznira cilvēki, nostūma riteni no brauktuves un nāca man palīdzēt, bet es viņus raidīju prom, cerot pēc nelielas atpūtas pats tikt galā. Tad pusrāpus ar rokām aizvilkos līdz apmalei, kur cik necik apgūlos. Sāpēja nobrāztās plaukstas un piere, bet drīz vien sāka satraukt kāja. Ja griezu to uz vienu pusi, kustība līdz celim turpinājās, kā paredzēts, bet tālāk ne. Zābaks ar visu potīti impulsam sekoja ar novēlošanos – it kā pēc inerces, caur drebelīgu pretestību un ļaunu vēstošām sāpēm. Nācās atzīt, ka apakšstilba kauls ir sadalījies vairākās daļās.

Pēc pāris diezgan garām stundām es gulēju uz galda slimnīcas gaitenī – man novilka visas drēbes, uzsedza segu un pumpēja iekšā brangas devas pretsāpju zāļu. Izrādījās, ka tieši tobrīd tur strādāja sens paziņa. Viņš pārskatīja manus papīrus, noteica, ka neizskatās labi, un piesardzīgi novēlēja izturību. Klīniskā diagnoze bija šāda: “Galvas sasitums. Labā lielakaula lūzums distālā metafīzē, intraartikulārs, ar dislokāciju. Draudošs kompartment sindroms. Alkohola reibums.” Īsa klīniskā epikrīze sākas šādi: “Pacients traumu guvis, braucot ar velosipēdu, no tā krītot.” Policija, starp citu, man piesprieda 120 eiro sodu par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu.

Tad mani uzcēla uz stumjamās gultas, un sākās sešus mēnešus ilga jebļa ar kruķiem.

Pilnās narkozes operācijas man bija četras. Pirmajā uzlika ārējās fiksācijas aparātu: tas ir tāds metāla kronšteinu čemurs, ko vairākās vietās pieskrūvē pie kaula virs un zem lūzuma. Viss, ko šādā stāvoklī var darīt, ir locīties pa gultu un plātīt muti kā no ūdens izmestai zivij. Muskuļu apvalkā tikmēr bija sācis krāties šķidrums. Diennakti vēlāk, kad neviena no šļircēm nedeva atslābumu, steidzamā kārtā operēja vēlreiz, baidoties par muskuļa atmiršanu. Atgrieza vaļā padsmit centimetru lielu līniju, kuru sauc tā: fasciotomija. Iztecināja visu ārā. Tad paziņoja, ka slimnīcā būs jāpaliek vairākas nedēļas. Pēc divām aizšuva lielo griezumu, vēl pēc nedēļas – ar 11 skrūvēm pie kaula pievienoja metāla plāksni.