Jaunākā eshatoloģija

Krievija, kurp tu trauc? Dod atbildi! Nedod atbildes. Brīnumskaisti dzied zvaniņš; krāc un par vēju pārvēršas gabalos sarautais gaiss; garām lido viss, kas vien tik ir zemes virsū, un citas tautas un valstis greizi nolūkodamās pakāpjas malā un dod tai ceļu.

Nikolajs Gogolis

Ai, Krievijas Federācija mana! Liela tu!

Košiem, krāšņiem triepieniem kamuflāžas krāsziedā uztriepta neaptveramā tava teritorija pa visu māmuļas planētas vaigu, tāltālu tevi redzēt var kosmosā, cēli tu nesies divgalvu putnātrijjūgā pa Piena Ceļu, šaurs gan tev šis ceļš, un vairās tevis visas citplanētu civilizācijas, drūzmējas maliņā un pat neiepīkstas, neiet uz kontaktu, atbildes nedod! Bīstas, padlas, ka murgā uzmetīsi, salieksi un nolaidīsi nahuj. Liela tu, Krievijas Federācija!

Jau iztālēm tevi var nomanīt. Jo tuvāki nāc, jo jautrāk un šausmotāk uzliesmo pārnovu petardes, it visur sēdamas dzīvību un rašanos, baismoti gaudo zvaigžņu vēju vērpatas, un pa visiem tuviem un tālīniem kosmosiem, līdz pat pašai NGC 4414 spirālgalaktikai, kur tevis jau pazīst, hiperzemās frekvencēs dārdina Čaikovska Pirmais koncerts klavierēm ar orķestri marša pārlikumā, slāpējot seno pulsāru mūžīgo ritmu, satricinot garāmtraucošos sarkanos milžus, baltos pundurus un nevienu neinteresējošās eksoplanētas. Pašķiries, Visum! Planēta “Krievijas Federācija” nāk!*

Kur noslēpums tavs, ak, Krievu Federācija, kamdēļ tu par visiem stiprāka un labāka? Vai tik ne tamdēļ, ka izmēros nevienam ar tevi nesamēroties?

Jā, tu atbildēsi: nesamēroties. Uz lielās tak, labās tak zemes visādi likumi – lai fiziski, lai morāli – uzvedas citādi nekā apvidus krikumā sīkā, kur visi spaidās burznī un trinas cits gar citu kā Holandē kādā un ko no Mēness pat nesamanīt, un nevajag arī.

Plašumos tak, dzimtajās Krievijas bezrobežās, jebkurš likums izklīst bezmērā, zaudē savu sākotnējo necilvēcīgo koncentrāciju, tik nemēr neizmoka viņu apdzīvojošos iedzīvotājus. Lūk, pieņemsim, vispasaules gravitācijas likums, kā viņš uzvedas? Tai pašā žēlajā Holandē gravitācija bieza, piesātināta, smagi tā iedarbojas ar savu svaru uz cilvēkiem.

Tak Krievijas Federācijā gravitācija viegla, gaisīga, savu iedarbību teju vai neizpauž. Tamdēļ zvaigžņotā debess pār galvām virsū nespiež un morālais likums no iekšienes uz āru neplēš. Tamdēļ mums arī garīgums ir savpats, tradicionāls, vērtīgs, svarīgs, asinī stingri ieausts un irdnē dziļdziļi sakņotni dzinis, jo tikai šādi tas mūs noturēt var pie zemes.

Un kas gan vēl Krievijas Federācijā ārpus gara vaid? Vai ta matērija šitā jūsu eiropeiskā, produkcija nīki utilitārā? Tak tās mums pat pamērīt nav ar ko. Viegliņš ir Krievijas kilograms, vieglāks par gaisu, garīgām vērtībām vien piemērojams. Totiesu metrs mums liels, garš, pašiem savs, nekur neiebāžams, ne tā kā jums. Ar tādu metru mērojot, roka nokaltīs, tā ka nevajag, mums vienalga garāks.

Un, jo plašāki būs mūsu plašumi, jo mazāk likums šis iekšķīgais** mūs traucēs, jo vieglāk mūsu cilvēkam dzīvot būs. Un vai tad tas nav labi? Tamdēļ Krievijas izplešanās process izplatījumā ir neapstādināms, ne šodien tas sācies, ne rītu beigsies. Tā ka labāk mums pa kājām nemīcieties, kungi, nestājiet pretī dabiskajai lietu, cilvēku un tanku gaitai, putekļiem aizrīsieties.

Reiz sensen, pirms nemēr miljoniem gadu, planēta mūsu Krievija saucās. Krievija tikai uz viņas ar bija, citu valstu un zemju nevienas. Nedz Amerikas nekādas nešķīstās, nedz Holandes, arī nešķīstās. Un apveidi bija Krievijai tai kā jaunai bezvainas jaunavai. Un labi tad bija, un bija ir dzīve tad laimīga. Bet krievijieši radās nepastarpināti no Dieva.

Bet pēc tam saradās visādi velli un atplēsa no Krievijas gabalus, un saraustīja trauslo, jaunavīgo tēlu. Un kopš tā brīža viss kļuva slikti uz mūsu planētas, neorganizēti, netradicionāli un nepastāvīgi. Padzisa laime.

Atsaukt Visuma ļaudīm šo laimīgo pagājību – lūk, mūsu dienaskārtība! Un neviens mūs neapturēs ceļā uz šā pozitīvā astropolitiskā uzdevuma risinājumu! Bet visam pārējam mēs liekam lielu kluci virsū.

Tā nu tu lido, planēta zilā, līgodama, dārdēdama, kara trejziedā krāsota, nepakļaudamās nekādiem gravitācijas likumiem***, savienodama sarkanās un brūnās nobīdes efektu, un iepakaļ tev velkas aste, no kuras nes pēc vīraka, vakardienas dvingas, šaujampulvera un austeru atraugām. Ai, Krievijas Federācija! Jau viņpus miglājiem tu! Salti visapkārt un vientulīgi, un baisi laikā un telpā, vai silti tev, Krievijas Federācija, vai silti tev, sarkanā, brūnīgā jaunuve?

Kad nu tu aizlasīsies līdz pašai Visuma malai, kad paliks tik bezzvaigžņotā debess pār galvu un bezmorālais likums iekšā, tad eksplodēs neitronu zvaigznes un iestāsies, kā bija jau teikts, vēstures gals, un sūdu rallā sabruks visa šī izburbējusī pasaule, un tad uzradīsies jauns un brīnišķs krievu Visums. Tikmēr krievijieši šo laiku pārlaidīs Paradīzē un, kamēr piespiedu pauze, ievedīs tur jaunu bardaku.

Bet, Kungs, kas gan ar mums, Dievs, kas būs ar mums?

* Nepieciešams atzīmēt, ka planēta Krievijas Federācija virzās starpgalaktiskajā izplatījumā ar Mēnesi pavadā. Pirmkārt, tas ir mūsu Mēness. Otrkārt, krievijiešiem izsenis izveidojusies sakrāla saikne ar šo nakts spīdekli, un saraut to nebūtu humāni. Treškārt, krievijieši raduši visus savus nakts darbus veikt labvēlīgajā Mēness gaismā, kas pat nedaudz silda.

** Laiks būtu ar šo likumu mums iekšā kaut ko darīt. Jo visiem likumiem jābūt no ārienes, no priekšniecības.

*** Nepārtraukto un spēcīgo planētas Krievijas Federācija kustību nodrošina lielu un skaistu atomdzinēju darbs, kas izmanto ļoti cietu degvielu. Degviela šī tiek izstrādāta specializētajos rūpnieciski zinātniskajos kompleksos, ar piestalām pašrocīgi saberžot izejvielas līdz kodoliem īpašās piestās. Darbs šis ir grūts. Planētas kustības ātrums vairākas reizes pārsniedz gaismas ātrumu, tādēļ pilnīgi absolūti nepieciešams bez vārda runas ievērot drošības tehnikas prasības, atrodoties un darbojoties augšējos atmosfēras slāņos, – var aizpūst nahuj.

************** Toties mums ir daudz lauku, ezeru, upju, malkas, naglu, ruberoīda – un dzeloņdrāts pilna dirsa! Dzelonīšus ta uz drāts no gara saspraudēm vijam.