Kāpēc tik grūti domāt racionāli?

Racionālāko cilvēku, kādu pazīstu, es sastapu koledžas pirmajā kursā. Gregs (tas nav viņa īstais vārds) piestrādāja par “tehnisko atbalstu” tajā pašā datorklasē, kur strādāju arī es, un mēs sadraudzējāmies. Es biju iecerējis specializēties radošajā rakstīšanā, bet Gregs teica, ka vēl nav izvēlējies starp fiziku un ekonomiku. Viņš taisījās izvēlēties fiziku, ja izrādīsies, ka viņš ir pietiekami gudrs, un ekonomiku, ja tā nebūs; Gregs sprieda, ka tas noskaidrosies tuvāko mēnešu laikā – pēc atzīmēm. Viņš izvēlējās ekonomiku.

Mēs īrējām vienu dzīvokli, un mūsu domas dažādos jautājumos bieži vien nesakrita. Es kaut kāda iemesla dēļ biju pieteicies uz lekcijām par veselības aprūpes politiku, un manī izraisīja sašutumu doma, ka slimnīcu vadībai, sniedzot pakalpojumus, jāņem vērā ārstēšanas izmaksas. (Vai gan lēmumu par to, kas vislabāk palīdzēs pacientiem, nevajadzētu atstāt tikai ārstu ziņā?) Es pamatīgi sacepos un noformulēju dažādus argumentus, kas pamatoja manu viedokli; biju pārliecināts, ka man ir taisnība gan praktiskā, gan morālā aspektā. Gregs nogrozīja galvu. Viņš aizrādīja, ka mans tēvs ir mediķis, un paskaidroja, ka tas, ar ko es nodarbojos, ir “motivēta spriešana”. Manas sajūtas pateica priekšā, ko domāt, un smadzenes pēc tam izprātoja, tieši kā domāt. Man tikai likās, ka tā ir domāšana, bet tā nebija.

Nākamajā gadā bariņš no mums sapirkās stereosistēmas. Izvēle nebija vienkārša: vajadzēja ņemt vērā kanālus, augsto frekvenču skaļruņus, zemo frekvenču skaļruņus, priekšpastiprinātājus. Gregs vispirms to visu pamatīgi izanalizēja un tikai tad no šiem elementiem savāca sev jēdzīgu aparatūru. Es nopirku sistēmu, kura, pēc manām domām, izskatījās stilīgi un kuras skaņai piemita kaut kāds vārdos nenoformulējams tonāls je ne sais quoi¹. Man šķita, ka Grega pieejai trūkst iztēles lidojuma, ka tā ir pārāk utilitāra. Vēlāk, kad viņš nopirka jaunu akustisko sistēmu, es atpirku no viņa veco un konstatēju, ka tā ir daudz labāka par to, kuru savulaik izvēlējos es.

Pēdējā kursā es sāku domāt par doktorantūru. Kāds pazīstams doktorants mani mēģināja atrunāt, brīdinot, ka darba izredzes angļu valodas pasniedzējiem ir visai drūmas. Un tomēr es pieņēmu apšaubāmo lēmumu tiekties pēc doktora grāda. Gregs pievērsās finansēm. Mēs palikām draugi un bieži diskutējām par stāvokli pasaulē un metatēmu – kā to visdrošāk uzzināt. Mani nomāca milzīgais pieejamo zināšanu apjoms – pārāk daudz žurnālu, pārāk daudz grāmatu –, tāpēc, pieaicinājis sava Vergilija lomā Gregu, devos dziļāk racionalitātes valstībā. Izrādījās, ka pastāv aizvien pieaugoša racionalitātes kustība ar savu ētosu, domāšanas stilu un zināšanu kopumu, lielā mērā smeltu no psiholoģijas un ekonomikas avotiem. Es, tāpat kā Gregs, lasīju virkni racionālās domāšanas piekritēju blogu – Marginal Revolution, Farnam Street, Interfluidity, Crooked Timber. Es stundām dirnēju tādās vietnēs kā Social Science Research Network un National Bureau of Economic Research, kur varēju piekļūt tikko publicētiem pētījumiem; es uzsūcu akadēmiskus rakstus par kognitīvajām nosliecēm, kas ievirza mūsu domāšanu zināmā gultnē, un apguvu vienkāršu formulu, kas ļauj aplēst manu riskantāko lēmumu “paredzamo vērtību”. Kad taisījos pirkt māju, Gregs man izklāstīja kompromisus, ar kādiem jārēķinās, ja māju īrē, un ar kādiem – ja pērk (nolēmu tikai īrēt); kad apsvēru iespēju mainīt karjeru, viņš manis izvēlētos variantus pārbaudīja ar stresa testu (karjeru nomainīju). Man, no dabas emocionālam un impulsīvam cilvēkam, racionāla domāšana prasīja visai smagu darbu. Pat Gregs atzina, ka tas ir smags darbs: viņam nācās pastāvīgi pārbaudīt pašam savu domāšanu, meklējot tajā vājās vietas – gluži kā zinātniskās fantastikas datoram, kurš nule kļuvis par jūtošu būtni.

Es bieži sev uzdevu jautājumu: kā šādā situācijā domātu Gregs? Es piesavinājos viņa paradumu pārbaudīt, ko es zinu un cik labi es to zinu, lai varētu nošķirt savus labi pamatotos viedokļus no pagaidu uzskatiem. Gregs man teica, ka slikti finanšu ieguldītāji bieži rīkojas ar vienkāršotām, aptuveni zīmētām savu zināšanu kartēm, bet labi investori ir rūpīgi kartogrāfi, kuri skaidri saredz atšķirību starp jau apdzīvotām, tikai aptuveni izmērītām un vēl pilnīgi neapgūtām teritorijām. Tam visam pa vidu mūsu dzīve ritēja savu gaitu. Ap to laiku, kad es pametu doktorantūru, lai izmēģinātu žurnālistiku, Gregs sajūsminājās par savas draudzenes racionālo prātu, apprecējās ar viņu un kļuva par riska ieguldījumu fonda direktoru. Viņa tagadējā personīgā īpašuma vērtība vairākus tūkstošus reižu pārsniedz manējo.