Nedienas ar brīvo gribu

Britu laikrakstā The Guardian nesen publicētajā rakstā teikts, ka jaunu satraukumu filozofu vidū atkal izraisījis jautājums par to, vai pastāv brīvā griba vai arī viss Visumā notiekošais ir iepriekš noteikts. Raksta pamatā ir saruna ar Lielbritānijā dzimušo filozofu Geilenu Strosonu (Galen Strawson), kurš stāsta, ka saņēmis aizskarošas un draudpilnas e-vēstules no svešiem cilvēkiem, kas ir sašutuši par viņa izteikumiem, kuros viņš noliedz brīvo gribu un aizstāv determinismu.

Jūs visi esat vainīgi pie tā, ka mana dzīve pagājušajā gadā tika izpostīta, – kāds rakstījis Strosonam. – Jūsu dēļ es pazaudēju visu – dēlu, dzīvesbiedri, darbu, mājas, garīgo veselību. Jūs esat vainīgi, jo teicāt, ka es pats neko nevaru ietekmēt un neesmu atbildīgs par to, ko daru, tāpat kā mans burvīgais sešgadīgais dēls nav atbildīgs par paša paveikto... Ardievu, un veiksmi turpināt Jūsu ļaundabīgo, nežēlīgo, nožēlojamo eksistenci.

Tomēr The Guardian rakstā nav pietiekami paskaidrots, kādēļ mūsdienās būtu atkal jāatsāk filozofu strīds par brīvo gribu un determinismu, ko pirms vairāk nekā 2500 gadiem aizsāka pirmie grieķu filozofi. Kā norāda raksta autors Olivers Bērkmans, viens no iemesliem varētu būt “neirozinātnes sasniegumi pēdējās desmitgadēs”. Viņš raksta:

Mūsdienās ar neiroattēlu palīdzību varam novērot smadzeņu fizisko darbību, kas saistīta ar lemšanu, līdz ar to ir vieglāk par lēmumiem domāt kā par kārtējo materiālās pasaules mehānikas daļu, kurā “brīvā griba” neko nenosaka. Jau kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem dažādos specifiskos neirozinātnes atklājumos atrodamas satraucošas norādes uz to, ka mūsu tā dēvētā brīvā izvēle rodas smadzenēs vairākas milisekundes pirms tam, kad mēs apzināti par to domājam, vai pat vēl agrāk.