THE ABSOLUTE BEGINNER jeb Patiess stāsts par sacerējumu “Tas esmu es – Edička”

Once upon a time... 1976. gada vasarā karstajā Ņujorkā, Madisona avēnijā, dzīvoja cilvēks, vārdā Edička. Viņš bija ļoti vientuļš, jo bija “izkritis” no visiem kolektīviem, pie kuriem agrāk piederēja. No ģimenes (vismazākā kolektīva), no emigrantu avīzes (kurā bija strādājis), Vecās Dzimtenes (liela un vienaldzīga, tā dusēja globusam uz otra sāna), no Jaunās Dzimtenes (liela un vienaldzīga, tā bija redzama pa Madisonielas viesnīcas logu). Izkritis no visiem kolektīviem, cilvēks nobijās un sāka gaudot. Edičkam piemita zināmas literāras iemaņas un talants, tāpēc viņa bļāvieni pārtapa literārā darbā. 

Edička pierakstīja savus bļāvienus, sēdēdams viesnīcā uz gultas malas. No rīta iesācis nodaļu, viņš devās prom no viesnīcas, izdzīvoja šo nodaļu Ņujorkas ielās un nākamajā rītā atsauca to atmiņā. Ko atcerēties viņam bija: palicis bez kolektīvu aizgādnības, viņš bija kļuvis drosmīgs kā žurka un neierobežoti brīvs – tāpēc viņa piedzīvojumi saskanēja ar viņa vēlmēm. Tajā vasarā Ņujorkā, pateicoties apstākļu sakritībai un viņa rakstura īpašībām, šis cilvēks pieredzēja illumination. Viņam tika piešķirts ļoti rets gods ieraudzīt īsteno – kailo, trulo un cietsirdīgo – dzīves seju bez ilūziju plīvura. Un, par laimi, Edičkam līdzās nebija tuvu cilvēku, neviens nevarēja atraut viņu no lūkošanās šausmās. Un viņš iemīlējās Medūzas daiļajā un šausmīgajā sejā...

Pierakstījis bļāvienus, jaundzimušais autors sāka domāt, ko gan ar tām šausmām iesākt. Necerēdams rast izpratni ekstautiešos no Vecās Dzimtenes, autors fokusēja visus pūliņus, lai atrastu amerikāņu izdevēju. Literārā aģente Sāra Fraimana, nez kāpēc noticējusi nevienam nezināmā krieva talantam, iztērēja ne mazums enerģijas, cenzdamās pārdot grāmatu. Sākumā veiksme it kā grasījās mesties autora Edičkas apkampienos: ietekmīga dāma, vecākā redaktore Macmillan izdevniecībā, vēlējās grāmatu nopirkt. Tomēr izrādījās, ka Edičkam šajā pašā izdevniecībā ir ne mazums ienaidnieku. Ienaidnieki sagrupējās un uzvarēja... Diemžēl tā bija tikai viņu pirmā uzvara daudzo uzvaru virknē. Kopskaitā 36 (trīsdesmit sešas!) vislielākās amerikāņu izdevniecības no Edičkas piedzīvojumiem atteicās. Kāpēc? Izdevniecības Little, Brown and Company vecākais redaktors rakstīja: “Amerikas portretu es atradu par kaitinošu.” Nav zināms, vai visi izdevēji atrada savas valsts portretu (kāds Amerikas portrets, lai dievs žēlīgs! Autora mērķis bija tikai Edičkas portreta radīšana!) par “kaitinošu” vai viņus grāmatā kaitināja kaut kas cits, taču pat izdevniecība Farrar and Strauss, kas lepojas ar savu intelektuālo autsaiderismu, no Edičkas atteicās. Divreiz. Vienu reizi – normālā ceļā, via Sāra Fraimana, otru – augstākajā līmenī, paša Rodžera Strausa personā. Libermanu ģimenes namā Ļimonovs (toreiz viņu vēl mēdza ielūgt pieklājīgos namos), uzsācis sarunu ar pavecu tipu ar pīpi un tvīda žaketē, atklāja, ka viņa priekšā ir izdevējs Rodžers Strauss. Uzzinājis, ka viņa priekšā ir iesācējs rakstnieks, Strauss pats (goda vārds!) aicināja Ļimonovu atsūtīt viņam manuskriptu (jau eksistēja tulkojums angliski, par kuru autors bija samaksājis ar sūri grūti pelnītiem hauskīpinga dolāriem) uz mājas adresi. (“Kāda veiksme!” teiks lasītājs. Un tieši tāpat domāja jaunais autors, pacilātā garastāvoklī atgriezdamies no Libermanu ģimenes party. “Kāda pasakaina veiksme!”) Tomēr, kad bija aizritējušas divas nedēļas, autors saņēma īsu, divu rindkopu garumā, paziņojumu: “.. jūsu manuskripts diemžēl nav piemērots manai izdevniecībai. Man ļoti žēl...” Tālāk sekoja visādas tamlīdzīgas smaidīgas blēņas... “Dirsas!” nolamājās Edička, un to viņš teica ne tikai par Rodžeru Strausu. “Vissmurgulīgākais amerikānis, nedēļu pagrozījies pa PSRS tūrisma braucienā, uzskata par pienākumu uzrakstīt muļķīgu grāmatu. Un uzskata, ka viņam ir tiesības uz savu pārsteidzīgo viedokli. Un izdevējs Amerikā viņam nav jāmeklē... Vai tad man, kas Amerikā esmu dzīvojis gadiem, berzis jūsu grīdas, mazgājis jūsu sūdus (līdztekus citām zemām nodarbēm), nav tiesību izteikties (mazliet! Vēstot par Edičku!) par jūsu valsti?”