L’amour toujours

Saulaina vasaras pēcpusdiena Parīzē. Akla ieliņa blakus Bastīlijai, to nezina pat paši parīzieši; gar to slejas vēsturiski divu un trīs stāvu namiņi. Aiz tiem atrodas mazi dārziņi, patiesībā – vienkārši apstādīti pagalmi starp stāvajiem, pelēkajiem mūriem. Vienā tādā galvenokārt baltām un rozā hortenzijām apstādītā pagalmiņā mēs sēžam trijatā: šeit dzīvojošā aktrise Hanna Šigulla, rakstnieks Pēters Štefans Junks un es;¹ abus pazīstu jau sen. Hanna ar lapām no sava dārziņa slauka mazu, dekoratīvu kociņu, kurā karājas metāla zvaniņi.

Georgs Štefans Trollers: Hanna, ko nozīmē šis mazais koks ar 100 zvaniņiem?

Hanna Šigulla: Āzijas koks – un katrs zvaniņš ir atmiņas par kādu laimes brīdi.

Trollers: Vai tu esi piedzīvojusi tik daudz laimes brīžu, cik šajā kokā zvaniņu?

Šigulla: Domāju gan... Es tagad ņemos ar šo kociņu tāpēc, ka drīz pārceļos uz Berlīni. Es bieži pārstādu savus augus un sekoju, kā tiem klājas jaunā vietā.

Trollers: Jauna vieta, jauna mīla. Un mēs jau esam pie tēmas. Man ir sagatavoti daži jautājumi, bet jums nav jāatbild uz visiem – vienkārši, lai saruna virzītos uz priekšu. Sāksim ar iepazīšanos. Ko sievietē vispirms ievēro vīrietis? Un ko vispirms vīrietī ievēro sieviete?

Pēters Štefans Junks: Kā tu pats atbildētu, Georg?

Šigulla: Tu vienkārši piespēlē bumbiņu tālāk...

Trollers: Ko ievēro vispirms? Skaistumu, seksualitāti, pieejamību, iekšējo radniecību? Mēs uzreiz nonākam pie neatrisināma jautājuma. Taču viss ir vēl dziļāk. Kāpēc kāds interesē, bet kāds cits ne, kāpēc mūs saista noteikta veida sejas, augumi, kāpēc kāds mūsos neizraisa pilnīgi nekādas izjūtas, lai arī ir ļoti skaists? Es vienmēr skatos kā tāds estēts, kurš apbrīno skaistumu, gandrīz kā mākslas darbu. Mūsos ir kaut kas tāds, kas mūs uzrunā otrā cilvēkā.

Šigulla: Es vispirms skatos acīs. Un tālāk skatos... uz rokām.

Junks: Pagaidi – acis un rokas? Pirms tu sāc sarunu?

Šigulla: Jā, skatiens! Man ir svarīgi arī žesti un balss...

Trollers: Kopējais tēls vai seja? Harisma?

Junks: Man arī ļoti svarīga ir balss.

Šigulla: Bet tagad es arī vīrietī pievēršu uzmanību citām lietām nekā agrāk.

Junks: Droši vien arī sievietē?

Šigulla: Jā, cilvēkā vispār. Bet nu labi, mēs varētu sākt vispirms ar vīrieti. Vīrietim jābūt ļoti vīrišķīgam. Taču ne tādā izrādīšanās nozīmē, to es nevaru ciest.

Junks: Un ko tev nozīmē – vīrišķīgs? No pirmā acu uzmetiena es sevi neuzskatītu par tipiski vīrišķīgu...

Trollers: Es sevi arī ne. Bet, ka arī tam ir nozīme, tas vispirms bija jāiemācās.

Junks: ...vārdu sakot, ar tevi man nav nekādu cerību, Hanna?

Šigulla: (Smejas.) Nē. Bet tu to zināji jau pašā sākumā.

Trollers: Labi, tad, lūdzu, iesim tālāk.

Šigulla: Par to vīrišķību – tas tiek izlemts dažu sekunžu laikā, neatkarīgi no tā, vai kāds tevi šajā ziņā interesē vai ne. Vīrieši īpaši satraucas laikā no 50 līdz 60 gadiem, jo viņi domā: pēc tam viss būs cauri.

Trollers: (Smejas.) Deviņdesmit ir jaunie sešdesmit.

Junks: Atzīšos: es automātiski skatos gandrīz uz katru sievieti, kas nāk pretī pa ielu.

Trollers: Un vai tam ir kāds turpinājums?

Junks: Diemžēl ne pārāk bieži. Ļoti reti esmu saņēmis skatienus arī pretī...

Trollers: Atgriezīsimies pie iepazīšanās. Vai jūs meklējat kādu ideālu? Kurš slēpjas dziļi jūsos, bet jūs to neapzināties?

Šigulla: Un kāds tas būtu tev?

Trollers: Lielākoties – slaida, zēniska, sportiska, bieži – blondīne, gudra, asprātīga, jautra, dzīvespriecīga... Tātad pretējs tips; papildinājums man. Es vienmēr domāju, ka Ādams un Ieva sākotnēji bija viens, no viena gabala. Tāpēc man nekad nav patikušas tumšmates, tumšas ebreju meitenes. Vienmēr esmu uzskatījis viņas par tādām kā māsām, gandrīz par sevi. Tas mani uzreiz ir atgrūdis.

Šigulla: Man tas būtu tumšs vīrietis, juteklisks vīrietis... ne simtprocentīgs intelektuālis, jo tas man saistās ar jutekliskuma zudumu. Bet viņam kaut kam tomēr galvā jābūt. Tas man ir svarīgāk nekā tas, kas viņam gurnos. Taču tik un tā jābūt zināmai fiziskai pievilcībai, simpātijai, to īsti nevar izskaidrot. Viņā jābūt kaut kam svešādam.

Trollers: Vai viens otru piesaista pretstati, vai arī pievelkas līdzīgie?

Šigulla: Drīzāk pretstati.

Trollers: Man šķiet, ka ikviens cilvēks zināmā mērā ir biseksuāls. Un viņš nemeklē sev līdzīgo, bet gan trūkstošo daļu. Tas padara viņu veselu, pilnīgu.

Junks: Man tur nav nekādu likumsakarību. Nav tā, ka es neizvēlētos, bet man absolūti tuvi ir abi – gan tumšs, gan gaišs... Svarīgs ir starojums, kaut kas, kas izlec pretī... Man ir svarīgi sajust, ka man patiešām atsaucas, ka es neesmu nejauši sastapts cilvēks; es atzīstos – esmu pārņemts ar sevi un vēlos, lai tas kaut kādā veidā atspoguļotos otrā.

Trollers: Šekspīrs saka: “Who ever loved that loved not at first sight?”² Starp citu, tas ir vienīgais pants, ko viņš nozaga no sava sāncenša Mārlova: “Kurš jelkad mīlējis, vai nav mīlējis no pirmā acu uzmetiena?” Vai tas tā ir arī ar jums abiem?

Šigulla: Mīlestība ir mīlestība no pirmā acu skatiena, esmu par to pārliecināta. Pirmo, instinktīvo reakciju, ko izraisa kāds cilvēks, nedrīkst ignorēt. Jo galu galā bieži vien izrādās, ka tā tas arī ir. Man pat šķiet, ka ir ļoti svarīgi, par ko pašā sākumā runāts. Bieži vien es jautāju cilvēkiem, kuri kļuvuši par pāriem, vai viņi atceras, kāda bija viņu pirmā saruna. Kāda bija situācija, kāds bija pirmais iespaids? Mēs varētu ietaupīt daudz laipošanas, ja patiešām uzticētos pirmajam iespaidam.

Trollers: Tevī uzaust kaut kas, kas saistīts ar tavu slēpto, neapzināto priekšstatu par ideālu. Taviem sapņiem no bērnības vai pubertātes. Pirmajiem iespaidiem. Man tāds bija saldā, bižainā blondīne Krīmhilde Frica Langa Nībelungu filmā. Mūsu guvernante, kas bija kopā ar mani kinoteātrī, deva priekšroku tumšajai, mežonīgajai Brunhildei. Es to nekādi nespēju saprast.

Junks: Lielākās mīlestības jūtas, kādas mani piemeklējušas un kādas es vairs nekad neesmu piedzīvojis tādā intensitātē, man bija 14 gadu vecumā. Un tur bija tikai pirmais skatiens. Tas bija trīs vai četru galdiņu attālumā sēdošas sievietes vērojums viesnīcas restorānā Sandžimiņjāno. Vēlāk es uzzināju: viņa bija arhitektūras studente, skandināviete, tātad – blondīne, kādus astoņus gadus vecāka par mani. Viņas vērošana manī izraisīja neaprakstāmas izjūtas, turklāt nebija ne sarunas, ne pieskārienu. Nevienas saskatīšanās. Tā droši vien bija iemīlēšanās būšanā iemīlējušamies.

Šigulla: Tu to saki!

Junks: Ir nedaudz skumji, ka aizraušanās intensitāte man nekad vairs nav sasniegusi šādu līmeni.

Trollers: Tu viņā saskatīji savu dziļāko vēlmju projekciju toreiz. Tā iekrīt daudzi. Romans Polaņskis man intervijā reiz teica, ka viņa pirmā aizraušanās bijusi maza skolniece, kas viņam pati sevi piedāvājusi. Un ka kopš tā laika viņu vienmēr esot interesējis tikai mazas meitenes tips.

Šigulla: Kad gāju skolā... Tā bija viena no manām skolotājām. Es metu riņķus ar velosipēdu ap viņas māju, lai atkal un atkal redzētu šo būtni, cerot, ka varbūt viņa pienāks pie loga. Un sirds man dauzījās! Bet tas droši vien arī tāpēc, ka esi satraukts pats par savu satraukumu.

Trollers: Cik tev toreiz bija gadu?

Šigulla: Vienpadsmit divpadsmit...

Junks: Georg, vai tev arī nāk prātā kāda jaunības mīlestība?

Trollers: Jā, dīvainā kārtā – tas bija zēns. Kopš tā laika man nekad nekas nav bijis ne ar zēniem, ne vīriešiem. Man varēja būt gadi 13, mēs braucām brīvdienās, viņš stāvēja vilciena gaitenī, un es samitrināju pirkstus un notīrīju viņam kurpes. Tīrs pakļaušanās žests, es pat atceros viņa uzvārdu: Grāfe.

Šigulla: Viņš bija tavs vienaudzis?

Trollers: Viņam droši vien bija sešpadsmit.

Šigulla: Tāda Tonio Krēgera tēma, vai ne? Kā viņš izskatījās?

Trollers: Viņš izskatījās ļoti labi. Mans ideāls... Bet vai drīkstu tev pajautāt: tevi valdzina gan vīrieši, gan sievietes?

Šigulla: Jā, tā varētu teikt.

Trollers: Vai pirmajā acu uzmetienā tur ir liela atšķirība?

Šigulla: Patiesībā nav.

Trollers: Un sievietēs... vai tas ir skaistums, kas tevi valdzina?

Šigulla: Man patīk tāds, kas nav kā no žurnāla vāka, tāds mani aizrauj ilgāk.

Trollers: Tu pati padari viņu skaistu?

Šigulla: Jā, tad es arī redzu, kādas sajūtas veido skaistumu. Un man patīk humors. Cilvēki, kas man liek smieties, man uzreiz šķiet iekarojami. Varbūt tā nav tā pirmā dzirkstele, taču man tas ir ļoti svarīgi. Jums nav?

Junks: Varbūt ne no pirmā... sākumā nav, nē. Bet, ja tam līdzi nāk arī humors, es esmu starā.

Šigulla: Tā ka, Pēter, kad tu mani smīdini, tu man šķieti ļoti pievilcīgs.

Junks: (Smejas.) ...par vēlu.

Trollers: Ja es izņēmuma kārtā drīkstētu būt cinisks: mēdz teikt, ka sievietes ir reālistiskas, viņas uzreiz redz, ko vīrietis ir vērts, viņas pievērš uzmanību tam, vai viņš valkā laulības gredzenu, vai viņš izskatās naudīgs, vai...

Šigulla: Ne-e, man gan tas nav pirmajā vietā, varbūt pat ne trešajā.

Junks: Man jāatzīstas, kad es kādu pirmo reizi satieku un mēs pirmo reizi sarunājamies, es domāju par kaut ko pavisam citu...