Mērķis – iekarot pasauli

Bohēma, roks visās tā izpausmēs un The Rolling Stones – tās diez vai ir pirmās asociācijas, kuras cilvēkā raisa vārdu salikums “fundamentālā zinātne”, taču Helsinku Universitātes profesors Hannu Korkeala – veterinārārsts, pārtikas higiēnists un mikrobiologs – šajā ziņā ir izņēmums. Manas un vēl dažu pētnieku zinātniskās diskusijas ar Hannu parasti notiek alus krodziņā O’Gelis Bar, kas atrodas necilā Helsinku priekšpilsētas Oulunkiles nostūrī un ko apmeklē tikai vietējā publika. O’Gelis bāra stūrī ir galds, pie kura mēs parasti diskutējam, plānojam vai pārrunājam kārtējās zinātniskās publikācijas saturu un zīmējam uz alus paliktņiem turpmāko darbu aprises. Korkealu šeit labi pazīst vietējie krogus apmeklētāji, karaokes izpildītāji un apkalpojošais personāls. Somiem patīk spēcīgas personības, un tāds ir Korkeala – profesors, kurš 65 gadu vecumā, aizrautīgi “izlādējoties” pie The Rolling Stones kompozīcijām “Satisfaction” vai “Get Off of My Cloud”, spēj jebkurā brīdī pārslēgties uz zinātnisko darbu, sasniedzot izcilus rezultātus.

Hannu Korkeala ir viens no pazīstamākajiem savas nozares zinātniekiem vadošajās Eiropas universitātēs. Starptautisku atzinību viņš ieguva 80. gados, kad strādāja par vadošo pētnieku Helsinku Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Pārtikas un vides higiēnas departamentā (tolaik Somijas Veterinārmedicīnas augstskola). Pašlaik Korkeala ir dažādu Eiropas valstu zinātņu akadēmiju biedrs un zinātniskās domas līderis savā nozarē, vairāku zinātnisko žurnālu redaktors. Pie viņa savas disertācijas aizstāvējuši kopskaitā 38 doktoranti, kuri Hannu iesākto zinātnisko darbu un idejas turpina dažādās Eiropas valstīs, ASV un Ķīnā. Korkeala ir spējis radīt īpašu vidi pētniecībā un ar savu aizrautību un nenogurstošo vēlmi sākt katru gadu ar jaunām pētījumu idejām iedvesmot arī daudzus jaunākos kolēģus.

Aivars Bērziņš

Rīgas Laiks: Ir cilvēki, kas pirms ēšanas mazgā rokas.

Hannu Korkeala: Jā.

RL: Kāpēc tā ir laba doma – mazgāt rokas pirms ēšanas?

Korkeala: Tā ir laba doma, ja gribi izvairīties no gripas, jo var gadīties, ka uz rokām ir gripas vīrusi. Gatavojot ēdienu, šie vīrusi un arī baktērijas var nonākt uz pārtikas produktiem. Vai arī vienkārši ēdot cilvēks pieliek rokas pie mutes vai deguna un inficējas ar šo vīrusu vai baktēriju. Ja gribi izvairīties no gripas, svarīgākā lieta ir vienmēr pēc pārnākšanas mājās nomazgāt rokas. Jo ārpus mājas – braucot sabiedriskajā transportā, sarokojoties ar cilvēkiem – nekad nevarēs pasargāt savas rokas no dažādiem mikroorganismiem.

RL: Tātad šobrīd jūsu rokas faktiski ir netīras, uz tām ir vīrusi?

Korkeala: Jā.

RL: Vai jūs varētu aprakstīt šīs būtnes, kas dzīvo jums uz rokām?

Korkeala: Pa lielākai daļai tās ir baktērijas. Ir arī vīrusi, bet vīrusi uz rokām nevairojas, tie tur kādu laiciņu padzīvo un tad ceļo tālāk.

RL: Kas ir vīruss?

Korkeala: Vīruss ir ļoti sīks dzīvs organisms, “mikrobs”, bet tam ir vajadzīga dzīva eikariota vai kāda cita šūna, kurā tas var vairoties. Tie nevar vairoties ārpus cita dzīva organisma – cilvēka vai dzīvnieka, piemēram. Baktērijām savukārt ir pašām savi vīrusi, tos sauc par bakteriofāgiem.

RL: Cik atceros, latīņu valodā virus nozīmē “inde”.

Korkeala: To gan es nezinu, man nav ne jausmas, no kā šis vārds cēlies.

RL: Kādā citā sarunā jūs pieminējāt, ka daudzas no baktērijām, kas dzīvo cilvēka ķermenī, mums ir nepieciešamas. Cik daudz dažādu baktēriju mūsos dzīvo?

Korkeala: Precīzi nevaru pateikt, bet to skaits ir milzīgs. Ir tūkstošiem dažādu ģinšu un sugu baktēriju. Katrā no mums ir pāris kilogramu baktēriju.

RL: Un ko viņas mūsos dara?

Korkeala: Tās palīdz mums sagremot pārtiku. Tās atrodas mūsu zarnās, bet arī uz ādas, galvā, degunā, mutē – visur. Nav tādas vietas, kur nebūtu baktēriju.

RL: Kādā veidā tās palīdz sagremot pārtiku?

Korkeala: Baktērijas metabolizē noteiktas vielas, un tās arī aizsargā mūs no kaitīgām baktērijām. Dabā pastāv konkurence starp dažādu veidu baktērijām. Labās baktērijas nogalina sliktās un stājas to vietā.

RL: Vai mikrobioloģija spēj atšķirt labās, vajadzīgās baktērijas no patogēnajām un nevajadzīgajām?

Korkeala: Jā. Ir tā saucamie virulences gēni, virulences marķieri, kas nosaka, cik “slikta” ir katra konkrētā baktērija. Šos gēnus un virulences marķierus var ļoti ātri noteikt ar dažādām metodēm, kuras ir pieejamas mūsdienīgās laboratorijās. Labajām baktērijām, kas dzīvo mūsos, nav šo virulences faktoru jeb gēnu, bet sliktajām ir.

RL: Kāds ir galvenais kritērijs, pēc kura labās baktērijas atšķir no sliktajām?

Korkeala: Sliktās jeb patogēnās baktērijas uz cilvēkiem iedarbojas pamatā divos veidos: tās vai nu ražo toksīnus, vai arī inficē organismu, iekļūstot tā šūnās un “iekarojot” asinsrites sistēmu vai kādu citu orgānu sistēmas. Lai to izdarītu, tām ir vajadzīgi simtiem dažādu gēnu, milzum daudz gēnu, kuriem katram ir sava funkcija jeb nozīme. Ļoti bieži šie gēni atrodas tā saucamajās virulences saliņās, kur cits pie cita savācas kopā daudz dažādu virulences gēnu. Interesanti, ka šīs virulences saliņas var pārvietoties no baktērijas uz baktēriju. Un zarnās ir baktēriju attīstībai ļoti labvēlīga vide. Tās tur var mainīt gēnus un ražot jauna veida baktērijas – ne uzreiz, bet pēc kāda laika cilvēka ķermenī var rasties pavisam jauna veida baktērijas.

RL: Izklausās, ka zarnās dzīvība kūsāt kūsā.

Korkeala: Jā, un interesantākais, ka mēs pazīstam tikai 1–2% visu baktēriju, kas dzīvo mūsu zarnās.

RL: Un kāpēc ir tik sarežģīti tās atklāt un aprakstīt?

Korkeala: Tas ir milzīgs darbs. Tagad mums ir jaudīgas jaunās paaudzes genoma sekvencēšanas tehnoloģijas, ar kuru palīdzību mēs varam sekvencēt baktērijas, kas dzīvo zarnās, un mēģināt tās identificēt. Taču mēs joprojām neko daudz nezinām par to, kas tur notiek.

RL: Kāpēc? Paņemiet mikroskopu un izpētiet!

Korkeala: Problēma tāda, ka ir baktērijas, kuras nav iespējams mākslīgi kultivēt. Piemēram, helikobaktērija, Helicobacter pylori. Šī baktērija dzīvo kuņģī, ļoti skābā vidē – pH līmenis tur ir apmēram 1–2. Un zināt to sajūtu, kad kuņģī reizēm tā kā dedzina? Visu laiku neviens nenojauta, ka šīs problēmas un dedzinošās sāpes var izraisīt baktērija. To atklāja tikai pirms 20 gadiem. Turklāt helikobaktērijai nepieciešama ļoti īpaša vide, un neviens nesaprot, kādai šai videi īsti jābūt, tāpēc arī mēs to nevaram kultivēt, citiem vārdiem – izolēt.

RL: Bet vai tad tās nevar vienkārši izvilkt no kuņģa ar kaut kādiem instrumentiem?

Korkeala: Jā, to var izdarīt, bet, tikko tās izņem laukā, tās iet bojā.

RL: Medicīna izgudro visādas lietas iekšķīgo slimību ārstēšanai. Bet kā var kaut ko ārstēt, ja zināmi tikai kādi divi procenti no ķermenī dzīvojošajām baktērijām?

Korkeala: Mediķi var noteikt ārstēšanu, balstoties uz simptomiem. Piemēram, ja ir caureja, tad jādzer daudz šķidruma.

RL: Bet caureju jau neizraisa kāda viena baktērija vai vīruss, to izraisa vesels apstākļu kopums.

Korkeala: Jā, bet slimnieku var ārstēt arī tad, ja nav zināms slimības izraisītājs. Piemēram, caurejas gadījumā droši vien vajadzēs antibiotikas; ja tās nepalīdz, var mēģināt ko citu utt.

RL: Un kas būtu vajadzīgs, lai atklātu slimības cēloņus?

Korkeala: Labāka diagnostika. Man šķiet, ka slimnīcās 75% gadījumu caurejas cēloņi netiek atklāti.

RL: 75%? Tātad etioloģija kā zinātne joprojām ir bērnu autiņos?

Korkeala: (Iesmejas.) Tā varētu domāt, bet kaut kādā veidā ārstēšana vienalga notiek un rezultāti ir brīnišķīgi.