Par spīti

Ašenbahs reiz ne visai redzamā vietā tieši bija deklarējis, ka gandrīz viss lielais, kas radies, ir radies par spīti, par spīti bēdām un ciešanām, nabadzībai, vientulībai, miesas vājumam, netikumiem, kaislībām un tūkstoš kavēkļiem. Taču šie vārdi bija kaut kas vairāk nekā vienkārša piezīme, tā bija pieredze, tie izteica tieši viņa dzīves un slavas būtību...

Tomass Manns, “Nāve Venēcijā”¹

2020. gada 30. martā, 19 dienas pēc tam, kad Pasaules Veselības organizācija bija pasludinājusi jaunā koronavīrusa (SARS-CoV-2) izplatīšanos par pandēmiju, starp Aleksandru Klūgi (Minhenē) un Ferdinandu fon Širahu (Berlīnē) tiešsaistes tērzētavā risinājās divas sarunas.

Ferdinands fon Širahs, dzimis 1964. gadā Minhenē, jurists, dramaturgs un rakstnieks, dzīvo Berlīnē. Viņa jaunākās grāmatas: “Sods” un “Kafija un cigaretes”. Aleksandrs Klūge, dzimis 1932. gadā Halberštatē, jurists, režisors un rakstnieks, dzīvo Minhenē. Pēdējā viņa iznākusī grāmata ir “Krievijas tvertne”. Izdevniecībā Luchterhand iznākusi arī Ferdinanda fon Širaha un Aleksandra Klūges grāmata “Prāta labsirdība”.

Minhene un Berlīne,

pirmdiena, 2020. gada 30. marts

– priekšpusdiena –

Aleksandrs Klūge: Hubejas provinces pilsētā Uhaņā Ķīnā kāds vīrietis apēd zvīņnesi vai sikspārni. Tādējādi vīruss tiek pārnests uz cilvēku.

Ferdinands fon Širahs: Domājams, runa ir par wet market, proti, “mitro” jeb “slapjo tirgu”. Tie ir tradicionālie tirgi, kuros uz vietas nokauj dzīvniekus: čūskas, žurkas, bruņrupučus, ežus, ūdrus un tā tālāk. Un arī zvīņnešus. Starp citu, apzīmējums “slapjais tirgus” nav radies asiņu vai organisku vielu dēļ, bet gan tādēļ, ka tur vienmēr ir slapja zeme. Zivis, putni un savvaļas dzīvnieki tur tiek noskaloti ar tievu gumijas šļūteni, lai izskatītos svaigi. Ledus, ar ko tirgotāji dzesē produktus, kūst un tek zemē. Kad gaiss ir silts, tirgus gandrīz tvaiko. Protams, sliktie higiēniskie apstākļi paaugstina slimību izplatīšanās risku. No otras puses, nav nemaz skaidrs, vai vīruss tika pārnests dzīvnieka apēšanas rezultātā. Sikspārnis kā vīrusa pārnēsātājs droši vien atkrīt, starp tā vīrusiem un pašreizējo SARS-CoV-2 atrodas aptuveni 1000 mutāciju. Vīrusa pārnēsātājs drīzāk varētu būt bijis zvīņnesis, bet arī tas nav droši zināms. Vienīgais, kas ir zināms: šādas inficēšanās cēlonis gandrīz vienmēr ir pārlieku tuva saskarsme starp cilvēku un dzīvnieku, lai kur pasaulē tā arī notiktu. Cūku gripa 2009. gadā tika pārnesta no cūkas uz cilvēku. Līdzīgi, visticamāk, bija arī ar spāņu gripu. Tā aizsākās 1918. gadā, domājams, Kanzasā ASV, kāda zemnieka laukā. Arī tur slimības izraisītājs, visticamāk, tika pārnests no cūkas. Beigu beigās vīrusa dēļ nomira 50 miljoni cilvēku.

Klūge: Elektronmikroskopiem, ar ko zinātnieki nepastarpināti pēta vīrusus, arvien retāk pievieno fotoaparātus. Lai “redzētu” vai nofotografētu vīrusu, tas vispirms negatīvi jāiekrāso. Visbiežāk pētnieki apskata vīrusa šķērsgriezumu, tas izskatās kā uz pusēm pārgriezta pudele ar mazām bārkstīm. Koronavīrusa atveidojums kā “tenisa bumbiņa ar ziediem”, ko redzējām televīzijā, ir funkcionāls attēls. Mākslinieki radījuši šo modeli saskaņā ar pētnieku norādēm. Ja vīruss ieraudzītu šo attēlu spogulī, tas sevi tajā nepazītu. Tāpat kā kristāliem, arī vīrusiem faktiski ir ģeometriski robusta forma. No pieciem Platona daudzskaldņiem, kas iemieso ideālu regularitāti, tā visdrīzāk atbilst piektajam. Kāds zviedru pētnieks aprakstīja šo formu kā dodekaedru ar mazām bārkstīm (nevis ziediem vai krokām). Ar 20 stūriem, 30 šķautnēm, 118 grādu starpplakņu leņķi. Šī vīrusa “ideālforma” ātri pazūd, ja vīruss sevī uzņem vai sev līdzi velk šūnu materiālu. Tad tas izskatās kā tāda skranda, neplatoniski.

Širahs: Koronavīruss spēj satricināt biržas. Un tas nešķiro sabiedrību. Tas neizšķir ādas krāsas, dzimumus, vecumu vai izcelsmi, tas inficē Holivudas zvaigzni Tomu Henksu vai Kanādas premjerministra sievu tieši tāpat kā cilvēkus bēgļu nometnēs. Bagātība vai vara no vīrusa nepasargā, tikai tā sekas bez veselības aprūpes ir nesalīdzināmi nežēlīgākas. Tam par upuri krīt nabagie un vecie, trūcīgākās valstīs cilvēki mirst slimnīcu gaiteņos un nometnēs. Vīruss pieveic veselas valstis, grib to valstu līderi vai ne. Dažkārt gadās arī savādas sakritības. 1918. gada 30. maijā kāds vācietis Ņujorkā mirst no spāņu gripas. Viņa atraitne iegulda mantojumu zemesgabalos Kvīnsā. Šī vācieša mazdēls kļūst par ASV 45. prezidentu: Donalds Tramps. Viņš ilgi uzskata, ka vīruss ir ārzemju problēma un tādēļ nenozīmīgs. Tad arī tur sabiedriskā dzīve tiek izslēgta, kā to šobrīd dēvē.

Klūge: Sabiedrības izslēgšana.

Širahs: Tā ir arī mūsu pamattiesību izslēgšana. Iedomājieties, dārgais Klūges kungs, ka mēs abi vēlētos rīkot demonstrāciju pret šiem ierobežojumiem.

Klūge: Mēs teiktu, ka tie ir aplami, jo cilvēkiem būtu jāinficējas un tādējādi jāiegūst imunitāte, kā Zviedrijā.

Širahs: Kādus tik atbaidošus jēdzienus mēs šobrīd neapgūstam: kolektīvā imunitāte, inficēšanās līmenis. Tātad mēs vēlētos Minhenē, Marijas laukumā, pret šiem ierobežojumiem rīkot demonstrāciju.

Klūge: To darīt mēs nevarētu. Saskaņā ar “Bavārijas rīkojumu par pagaidu ierobežojumiem koronavīrusa pandēmijas laikā” atļauta ir tikai “sportošana un izkustēšanās svaigā gaisā, taču tikai vienatnē vai ar cilvēkiem, ar ko dzīvo kopīgā mājsaimē, un nepulcējoties ar citiem”. Mēs varētu censties apgalvot, ka esam radinieki. Gara radinieki.

Širahs: Varētu būt grūti pārliecināt policistus, ka gara radniecība ir tas pats, kas kopīga mājsaime. Tātad mēs vairs nevaram īstenot savas tiesības rīkot demonstrāciju. Mēs vairs nevaram pret ierobežojumiem vērsties ar pilsoņiem pieejamajiem līdzekļiem.

Klūge: Vai mūsu satversme to atļauj?

Širahs: Izsakoties vienkāršoti, katram noteikumam, kas ierobežo cilvēku pamattiesības, jābūt samērīgam. Tas tāds ir, ja izpilda četrus priekšnosacījumus: tam jābūt likumīgam mērķim, tam jābūt atbilstošam, nepieciešamam un adekvātam.

Klūge: Vai varat paskaidrot tuvāk?

Širahs: Noteikuma mērķim jābūt likumīgam. Proti, tam jāatbilst pamatlikumā ietvertajām vērtībām.

Klūge: Glābt cilvēku dzīvības noteikti ir likumīgs mērķis.

Širahs: Protams. Taču katru gadu tūkstošiem cilvēku mirst satiksmes negadījumos. Politiķis to vēlas novērst. Tādēļ viņš ierosina atņemt visiem vadītāja apliecību. Viņa mērķis – pasargāt cilvēku dzīvības – ir likumīgs.