Slimiem ir jāārstējas, bet veseliem - jākustas

"No 6. maija visu mēnesi veselības mēneša ietvaros visiem sēdoša darba darītajiem Liepājā būs pieejama specializēta vingrošana darba pārtraukumā J. Čakstes laukumā no 11.00 līdz 11.40."

Dienas Bizness, 2008. gada 30. aprīlī

Cilvēkam ir dabiska tieksme kustēties. Tā nāk no laika, kad veidojās cilvēku genofonds, pirms 30 000 - 35 000 gadiem. Tajos laikos cilvēki bija mednieki un vācēji, tātad atradās nepārtrauktā kustībā. Tieksme kustēties vairāk piemīt vīriešiem kā bijušajiem medniekiem, drusku mazāk sievietēm - pavarda sargātājām. Savukārt mūsdienās piespiedu nekustība darbā pie datora, automašīnā vai pie televizora daudziem rada pašu neapzinātu negatīvu stresu ar visām no tā izrietošām sliktām pašsajūtām. Tās visbiežāk tiek mazinātas ar glāzi vīna vai glāzīti konjaka.

Ilgstošas mērenas kustības vairumam cilvēku rada labu pašsajūtu, aizmirstas sliktais un dažiem tās pat rada izteiktu labsajūtu, eiforiju. Tam pamatā ir dažādas ķīmiskas vielas, kas rodas organismā ilgstošas vidējas intensitātes fiziskās slodzes laikā, piemēram, endorfīni. Ilgstoša mazkustība rada daudzas sadzīviskas nepatikšanas. Sastrēgums vēdera dobumā veicina aizcietējumus un dažreiz var radīt aplamas seksuālas dziņas. Nepietiekoša plaušu vēdināšana mazina skābekļa piegādi visiem organisma audiem, tajā skaitā arī sirdij un smadzenēm. Ilgstošs neliels skābekļa trūkums (hipoksija) paātrina aterosklerozes veidošanos. Kūtram cilvēkam paliek vājāka sirds, un, ja nu gadās pēkšņa liela fiziska slodze, sirds jaudas var nepietikt.

Ir zināms, ka apmēram 11 % cilvēku negatīvs stress palielina ēstgribu. Apēsts tiek vairāk nekā sēdošā darbā patērēts, un cilvēks aptaukojas. Adipozitāte jau dažviet, piemēram, ASV, ir nacionālā nelaime. Tā jebkura ikdienas mērena fiziskā piepūle ir visnotaļ vēlama. Lietpratīga vingrošana ir ļoti laba, jo tiek izkustinātas visas locītavas, veicināta asinsrite, elpošana, zarnu darbība, svīšana (ādas attīrīšana), mazinās asinsspiediens tiem, kuriem tas ir nedaudz paaugstināts.

Cilvēki ir dažādi, vieniem patīk darboties draugu pulciņā, sabiedrībā, citi ir vienpatņi. Ja kāds negrib vingrot grupā, tad tāds var izmantot darba biedru pošanos uz kolektīvo vingrošanu, lai tajā laikā vienatnē apskrietu, piemēram, ap parku vai kādu dīķi. Briselē biroju pusdienu pārtraukumos esot pilni parki ar skrējējiem. Savukārt bara cilvēki ar slieksmi uz dīkdienību tiks aizrauti kolektīvam līdzi, dodoties uz masveida vingrošanu noteiktā laikā, vietā, vingrošanas speciālistu vadībā. Bara cilvēkus gan aizrauj dažādi piedāvājumi, piemēram, aicinājumi uz attīrīšanos no “šlakvielām”. Ja dienā izdalās vismaz 2 litri urīna (pietiekoši dzerts ūdens), normāli iziet vēders (pareizs ēdiens un kustīgs dzīves veids), paātrinās sirds darbība, ir dziļa elpošana un svīšana vismaz 30 minūtes dienā, tad nekādas šlakvielas veselam cilvēkam organismā neuzkrājas. Veselam cilvēkam nav vajadzīga nekāda attīrīšanās no mīklainām, nenoteiktām “šlakvielām”, izmantojot, piemēram, Ķīnas mālus vai “tīrošas klizmas”. Slimiem ir jāārstējas, bet veseliem regulāri jākustas un jāsvīst. Vislabāk ir piemeklēt sev tīkamu tautas sporta veidu, aprunāties ar šī sporta lietpratēju un sākt. Minētā vingrošana darba pārtraukumā ir ļoti laba lieta, lai mudinātu un radītu iespēju kustēties. Ar laiku jau katrs pats atradīs sev piemērotāko aktivitāti arī tumšajos rudeņos un ziemā.