Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Robinas Deividsones grāmata Tracks, stāsts par viņas ceļojumu pāri Austrālijas rietumu tuksnešiem kamieļa mugurā, iznāca 1980. gadā un ieguva popularitāti angliski runājošajās zemēs. Viņas jaunākā grāmata Desert Places par diviem klejotājcilšu vidū pavadītajiem gadiem Indijas ziemeļrietumos. Stāsts par aborigēnu Ediju publicēts […]
Lasīt tālākRīgas Laiks: Saki, vai tu vispār neatzīsti medības Latvijā, kolektīvās — sestdienās, svētdienās? Andris Lontons: Nē, es tā negribu teikt. Latvijas meži jau baigi smukie. Bet vairāk man patīk individuālās medības, kur tu izteikt vari savu personību. Pats — tu vari vai nevari to zvēru paņemt... Tā ir māksla — paņemt bulli, […]
Lasīt tālāk“Fellīni ir galēji pesimistisks. Visas viņa filmas ir stāsti par cilvēka sabrukšanu. Un visu laiku tie eņģeļi.” Sartrs Žans Pols Sartrs un Simona de Bovuāra — tā varētu saukt eņģeļus, ja vien eņģeļiem būtu uzvārdi. Ja izrādītos, ka vārdiem ir klāt arī miesa, tas rupji aizskartu manas lingvistiskās jūtas. Tādēļ biju […]
Lasīt tālākRīgas Laiks: Vai režisors apzinās un uzņemas atbildību par sava aktiera “sabiedrisko tēlu” — zinot, cik lielā mērā skatītāji identificē aktieri un lomu? Jānis Streičs: Tā notiek vienmēr, un tā tas turpināsies un būs, un tā ir nelaime, un cilvēki nezina, ka daudzi tie, kas uz ekrāna spēlē gudrus cilvēkus un varoņus, dzīvē ir […]
Lasīt tālākMaskavas pazemē acīmredzot vēl joprojām paslēpta pasaules izcilākā grāmatu krātuve Kad 15. gadsimtā Paleologu dinastijas pārstāve, Bizantijas pēdējā imperatora atvase, princese Sofja tika izprecināta uz Krieviju, viņa aukstuma un lāču zemē ieradās ar karalisku pūru, kurā jau tolaik par lielāko vērtību tika atzīti nevis banāli […]
Lasīt tālākSievietes dzemde parasti ir bumbiera lielumā un tikai grūtniecības laikā izaug par orgānu, kas piepilda visu vēdera dobumu, kļūstot par galveno organismā. Sākot ar ceturto mēnesi tas ir pamanāms no malas. Vēdera āda nostiepjas, tajā parādās zilgani sarkanas svītras, kas pēc dzemdībām kļūst baltas. Arī krūtis kļūst lielākas un […]
Lasīt tālākDiplomāts 1991. gada augustā Lennarts un kādas draudzīgas valsts ārlietu ministrs paraksta Igaunijas neatkarības atkalatzīšanas protokolu. Draudzīgās valsts ārlietu ministrs Lennartam saka: “Mēs esam seni paziņas, bet kas gan būtu varējis domāt, ka mēs abi kopā parakstīsim mūsu valstu vēsturei […]
Lasīt tālākIgors Šuvajevs: Vai jūs uzskatāt, ka iespējams mācīties no vēstures? Pēteris Krupņikovs: Jā, ir neskaitāmi piemēri tam, ka cilvēki — gan politiķi, gan karavadoņi, gan profesori nav pratuši mācīties no vēstures. Domāju, ka tieši tāpēc ir svarīgi tie piemēri no jaunāko laiku vēstures, kuri pierāda, ka no vēstures tomēr var […]
Lasīt tālākVarbūt Vitgenšteinam bija taisnība. Varbūt mēs tiešām dzīvojam klajumā, kuru izgaismo mūsu rotaļas ar vārdiem. Viņš teica: “Manas valodas robežas nozīmē manas pasaules robežas.” Es par to vienmēr esmu šaubījies. Varbūt viņš runāja tukšu. Taču atvēlēsim viņam tik daudz: mēs esam radījumi, kuri daudz runā un dažkārt […]
Lasīt tālākJā, reizēm Gatis Puriņš, students Jā, reizēm. Uzreiz jāsaka, ka vēlme dzīvot šajā pasaku valstī būtu vēlēšanās drīzāk atgriezties zināmā dvēseles, ne fiziskā stāvoklī, jo iespējas, ko mēs varam baudīt šodien, ir nesalīdzināmi patīkamākas. Visādā ziņā nostalģija pēc pagātnes uzrodas tad, kad tu esi noguris no šā […]
Lasīt tālākŠis nebūs stāsts par zemeņu laukiem “uz mūžiem”, lai gan darbība risinās Jūrmalā. Un šis nebūs arī pārmetums liktenim — ja nebūtu uznācis Otrais pasaules karš, mans (tā arī nekad neredzētais) vectētiņš no mātes puses būtu paguvis paplašināt savu dārzniecību un izpirkt zemi Bulduros starp 8. un 9. līniju, mani vecāki […]
Lasīt tālākBartoss Ķīpsalas halle. Backstage. Viņš parādās. Ieved mūs conference room. Tas kūciņām un augļiem apklātais galds neliek domāt par bohēmu vai luxus dzīves stilu — tā patiesi šķiet vien kā pārauguša bērna nevainīga bauda. Jā, viņš ir tāds, kuru vāciski varētu apzīmēt ar vārdu prak-tisch, pamatīgi uzsverot katru zilbi, bet […]
Lasīt tālāk