Marts, 2000

Subjektīvi piedāvājumi no Helsinku 2000. gada programmas

Subjektīvi piedāvājumi no Helsinku 2000. gada programmas

Etnomūzika: somu etnogrāfiskās mūzikas festivāls 17.–19.03., ebreju mūzikas festivāls 23.–28.03., somu čigānu mūzika Kumpulas klubā katru mēnesi līdz 09., The Bulgarian Voices Angelit 10., Kimmo Pohjonena Kalmiku simfonija akordeonam, divām bungām un simfoniskajam orķestrim 12., Zīda ceļš uz Helsinkiem: izstāde par K.G.Mannerheima […]

Lasīt tālāk
Marts, 2000

Eiropieši Helsinkos

Eiropieši Helsinkos

Kad Anrī Kartjē-Bresons 1955. gadā pirmoreiz publicēja fotogrāfiju kolekciju ar nosaukumu Eiropieši, tas bija piecu gadu darbs — otrā pasaules kara samocītā Eiropa ar drupām sejā, savā ziņā mēģinājums attapties no kara — te gan uzreiz jāpiebilst, ka Bresona fotogrāfijās ir pat pārlieku skaidri, biedējoši skaidri redzams, kā karš […]

Lasīt tālāk
Marts, 2000

Vecā Derība un sieviešu higiēnas māksla

Vecā Derība un sieviešu higiēnas māksla

To, ka Dievs ir bijis vīrietis, katra sieviete atceras vismaz reizi mēnesī. Grūti izskaidrojamās un bezjēdzīgās mēnešreižu sāpes, kas ar nomācošu regularitāti atgādina par sievietes atkarību no sava ķermeņa un laika rituma, nepārprotami ir viena no kosmiskākajām vīriešu šovinisma izpausmēm. Tiesa, arī vīriešiem nākas ciest […]

Lasīt tālāk
Ar Kasparu Ieviņu sarunājās Uldis Tīrons Marts, 2000

Zanzibāras meitenes

Zanzibāras meitenes

Barrušs, 16. gadsimts Rīgas Laiks: Kā tu nokļuvi Āfrikā? Kaspars Ieviņš: Es braucu līdzi divām meitenēm un puisim par gidu uz Dienvidāfriku. Mēs noīrējām autiņu, aizbraucām uz Portelizabetu, apmetām vienu līkumu, es viņus iesēdināju lidmašīnā, bet pats paliku Āfrikā. RL: Kā tas ir — pusgadu pa Āfriku? Ieviņš: Ja ceļo […]

Lasīt tālāk
Marts, 2000

Dziesmiņa nodziedāta

Dziesmiņa nodziedāta

Par to, ka Brīvības piemineklis ir jāatjauno un jāsaglabā, nevienam Latvijā nekādu šaubu nav; veicies arī ēkām, gleznām, mēbelēm, pastkartēm, fotogrāfijām, jo tās ir reālas, taustāmas un skatāmas. Bet ko iesākt ar daudzajiem skaņu ierakstu oriģināliem, kuros iemūžinātas ne tikai valstsvīru runas un dramatiskie iestudējumi, bet […]

Lasīt tālāk
Marts, 2000

Tāla jaunība

Tāla jaunība

Es negribu klasificēt Mišu Tālu kā šahistu, man arī nav tiesību to darīt. Par to daudzus sējumus sarakstījuši augstas klases profesionāļi, bet pat viņiem Tāls bija neizprotama mīkla... Ko lai saka par “šaha sīkpilsoņiem”, ja pat lielmeistars Pāls Benko apgalvoja, ka Tāls viņu spēles laikā hipnotizējot un piespiežot zaudēt […]

Lasīt tālāk
Marts, 2000

Latviešu parāds baudai

Latviešu parāds baudai

Daži apgalvo, ka latviešiem neesot savu ēdienu. Blēņas! Līdzās pazīstamajiem taukšķētajiem zirņiem, sklandu raušiem un skābputrai, ko pirmajā desmitniekā nosauks katrs saprātīgs bērns, bez biguža un zīdeņa jeb drūdeņa, kā arī tam radniecīgā koķa, kuriem gan jau viņš uzdursies savas tālākās latviskās izglītības gaitā, […]

Lasīt tālāk
Marts, 2000

S ir kā skumjas...

Mērija Frānsisa Kenedija Fišere (1908-1992) ir pazīstama amerikāņu esejiste, kas rakstījusi galvenokārt par ēdienu un ēšanu. Sešdesmitajos gados, kad ASV bija tikko sākusies gastronomiskā revolūcija, tādas slavenības kā Džūlija Čailda un Džeimss Bērds apmācīja amerikāņus praktiskajā pavārmākslā, bet Krēgs Kleiborns savās […]

Lasīt tālāk
Marts, 2000

Garšas fizioloģija

Garšas fizioloģija

Franču politiķis, tiesnesis un rakstnieks Antelms Brijā-Savarēns (1755-1826), šķiet, ir vispazīstamākais gardēdis pasaulē, kura traktāts Garšas fizioloģija jeb Meditācijas par transcendentālo gastronomiju joprojām kalpo par neizsmeļamu citātu avotu neskaitāmiem tekstiem par kulinārijas tēmu. Par viņa dzīvi, mēs, protams, nezinām […]

Lasīt tālāk
Marts, 2000

Polemika ar bezgalvaino vistu

Polemika  ar bezgalvaino vistu

“Vienas grāmatas ir nogaršojamas, citas aprijamas un tikai dažas sakošļājamas un sagremojamas” — tā savulaik rakstīja Šekspīra laikabiedrs, angļu filozofs un valstsvīrs Frensiss Bēkons. To pašu var sacīt par žurnāliem — un jums, protams, skaidrs, kurā kategorijā sevi vēlētos ieskaitīt tas, ko jūs pašlaik lasāt. Patiesībā […]

Lasīt tālāk
Nadežda Grigorjeva saruna ar Igors Smirnovs Marts, 2000

Izp...visu dzīvo

Izp...visu dzīvo

Nadežda Grigorjeva: Kā jūs izskaidrotu tabu attiecībā uz seksuālās vardarbības ainām Interneta pornolappusēs? Igors Smirnovs: Šis tabu patiesībā atspoguļo vēsturiskā sabiedrībā pastāvošu aizliegumu uz arhaisku kultūru. Izvarošana un seksuālas orģijas ar mazgadīgajiem arhaiskajam cilvēkam nepavisam nebija tabu, tās skaidri nošķir […]

Lasīt tālāk
Jānis Stundiņš intervē Sātana baznīcas vadītāju Blānšu Bārtonu Marts, 2000

Mazuļus un jaunavas neupurējam

Mazuļus un jaunavas neupurējam

“Mēs nesniedzam informāciju par savām grotām (“alām” jeb nodaļām — J.S.),” skaidro Sātana Baznīcas preses un sabiedrisko attiecību sekretāre Pegija Nadramija, “taču nepastāv nemaz tik daudz sātanisko “baznīcu”, kā kļūdaini uzskata novērotāji. Tie citi, kurus jūs bieži atrodat, ir viltus vientuļnieki ar savām […]

Lasīt tālāk