Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Igors Šuvajevs: 19. gadsimta beigās Karls Krauss[1]1 raksta, ka Vīne tiek izdemolēta par pasaules lielpilsētu. Kaut kas līdzīgs manāms arī Rīgā. Patlaban gan rodas iespaids, ka Vīne tiek izdemolēta par izbijušas slavas un slavenību pilsētu. Jūs labu laiku esat dzīvojis Vīnē. Vai var vilkt paralēles starp Rīgu un Vīni, Latviju un […]
Lasīt tālākZaratustras mantojums[1] Es nezinu, kādas grāmatas bija lasījis Ņujorkas biržas mākleris, kuru es atļaušos nosaukt, piemēram, par Džeku, un pazīstams ķirurgs, kuru varētu nosaukt par Taileru, līdz brīdim, kad kādā liktenīgā 1935. gada dienā abi satikās Arkonas pilsētā, Ohaijo štatā, taču diez vai — Avestu, un lūgšanu, ko […]
Lasīt tālāk
Atgādinām: Benita Sadauska ir autosalona Domenikss īpašniece, un tas ir veikals, kas tirgo Mercedes-Benz automobiļus. Viņas vadības laikā Mercedes no 15. vietas pārdoto jauno mašīnu ziņā Latvijā pacēlās uz 3. vietu. Šo biznesu Benita Sadauska “mantojusi” no vīra Ādolfa Sadauska, kas gāja bojā Mercedes autokatastrofā 1997. […]
Lasīt tālāk
Nē Ivo Kušķis, ziņu aģentūras BNS direktors Tad jārunā, vai vispār eksistē nākamā dzīve, un pat tad, ja to pieļauj, tad vienalga — nē, jo šajā dzīvē var saņemt sodu tikai par šajā dzīvē paveikto, neatkarīgi no tā — pastāv nākamā dzīve vai nepastāv. Es nevaru pieļaut domu, ka pasaule ir uzbūvēta tik greizi, ka es atkal […]
Lasīt tālāk
Vienudien izgāju pastaigāt pa parku tepat Rīgā. Nezkāpēc uzmācās sentiments, un no aizmirstības iznira bērnu dienu ainas, kad tai parka daļā, ko senāk sauca par Strēlnieku dārzu, vietā, ko tagad aizņem Kongresu nams, bija lēzens paugurs, no kura mazākie bērni ziemā itin labi varēja vizināties ar ragaviņām. Man pat šķiet, ka, mazs […]
Lasīt tālāk
23. februāris Vienmēr kādam kaut kas gadās. Ja padomā, tad RL raksturu nosaka cēloņi, kas atrodas pavisam ārpus tā, ko var ieraudzīt žurnālā, pie tam tie nav no “šīs” pasaules. Tas (žurnāls) it kā ir ieslēgts ikdienā un it kā vienlaikus nav. Preses apnicība rodas no šīs ieslēgtības notikumos, precīzāk, no šīs ieslēgtības […]
Lasīt tālāk
Mana dzīve pašlaik ir saistīta ar Austrumlatviju, konkrēti ar Lubānas zemieni. Tai raksturīga liela sugu daudzveidība un tur mīt daudzi citviet reti sastopami dzīvnieki. Pārsvarā esmu izvēlējies sugas, kas pašreizējo Latvijas teritoriju apdzīvo sen. Vilks. Šo dzīvnieku es ļoti cienu. Vilks ir bezbailīgs, viltīgs, spēj pielāgoties […]
Lasīt tālākIkviens no mums nereti nonāk šaubīgā situācijā, kad nākas izvēlētes, vai sākt darīt to, ko esam iecerējuši, vai tomēr vēl pārdomāt pēdējā brīdī? Mainīt darbavietu, precēties, ietetovēt intīmā vietā nepieklājīgu uzrakstu, apzagt banku, privatizēt dzīvokli, pārkārtot mēbeles dzīvoklī — tas viss ir bezgala sarežģīti. […]
Lasīt tālāk
Kas bija pēdējais, ko jūs šodien ēdāt? Pēdējais bija… Jā! Es mazliet pagrābstījos pa virtuvi un apēdu dažas karotes… Mums Mirdziņa taisa tādu, latviski sakot, vinegretu, un es apēdu pavisam nedaudz — tanī ir ļoti maz kaloriju. Bet pirms tam, pusdienās, es biju pie slavenā uzņēmēja Meļņika un ēdu vienkārši: ceptu lasi ar […]
Lasīt tālāk
Ja runājam godīgi, aiz Marijas ielas sākas cita Rīga, kuru vairs nenomāc pretenzija būt par Eiropas jūgenda galvaspilsētu un kas vada savas dienas vienkāršās izpriecās, tikai retumis atļaujoties kaut ko patiesi oriģinālu. Jau ilgāku laiku man nelika mieru viens no neparastākajiem nosaukumiem Lāčplēša ielā: Skaistuma vēstniecība, pie […]
Lasīt tālākIzveidojoties jauna tipa attiecībām starp naudu, tās īpašniekiem un īpašumāiegūtgribētājiem, notikušas arī pārmaiņas valodas lietojumā. 90. gadu sākumā negaidītu popularitāti ieguva vārds ‘sponsors’, taču, laika gaitā trivializēts, tas ieguva negatīvu skanējumu (sponsors — cilvēks, kas maksā par seksuāliem vai […]
Lasīt tālāk
Londonā es satikos ar savu tanti, kas no Latvijas aizprecējās 1929. gadā. Viņas otrais vīrs bija Londonas mākslas galerijas īpašnieks, speciālists impresionismā un postimpresionismā, un viņu savrupmāja bija pilna ar Šagāliem, Renuāriem un Matisiem. Viņa mani žēloja — nabaga bērns, cik tev grūti gājis, un kā tu to visu esi […]
Lasīt tālāk