Nāc nu šurp, meitenīt

Trīs lietas man zāļu skapītī stāv,

Ko lietoju brīžos, kad šķiet –

Jau šodien sev darīšu galu,

Trīs lietas tad glābiņš ir, pieminiet:

Asaras, dziesmas un alus.

R.Pauls, M. Zālīte

Dzimumu nevienlīdzību sabiedrībā lielā mērā nosaka tās populārās kultūras parādības. Latviešu populārā mūzika, estrādes dziesmas un šlāgeri, kas veido lielāko daļu Latvijā visvairāk klausītā radio kanāla Latvijas Radio 2 repertuāra, nepārprotami ietekmē kolektīvos priekšstatus. Dziesmu melodijas ir lipīgas, tradicionālie vai mūsdienu deju ritmi, vienkāršā uzbūve un vairākkārt atkārtotās piedziedājuma frāzes iespiežas atmiņā pat tad, ja klausītājs apzināti nepievērš tām uzmanību un necenšas iedziļināties saturā. Neskaitāmi piemēri liecina, ka pat dziesmas ar infantilu un absurdu saturu var kļūt ārkārtīgi populāras (“Anniņa vanniņā, Anniņa vanniņā guļ. Siltais ūdentiņš tek, buļ, buļ, buļ, buļ.” R. Pauls, G. Račs; “Sviesta piesta, slampa stampa – mana dzīvīte uz rampas. Palaid, palaid puķīti pa dambi. Laidies mana, lido mana, mana puķīte pa dambi. Palaid, palaid puķīti pa dambi. Palaid, palaid, palaid savu, palaid puķīti pa dambi, palaid, palaid savu puķīti pa dambi.” R. Pauls, J. Peters). Dziesmu teksta iedarbību uz klausītāja apziņu nevar novērtēt par zemu: biežā saskaršanās ar klišejiskām un pēc vienas formulas veidotām frāzēm normalizē to saturu, padara par vispārpieņemtu un akceptējamu šajos tekstos iekļauto vēstījumu. Mūzika, kas skan radio, veikalos, kafejnīcās un starppilsētu autobusos, veido noteiktu kolektīvās apziņas fonu, kurš ietekmē mūs visus.

Lai konstatētu, kāds tieši ir šis fons, nepieciešams pamanīt un izprast latviešu populārās mūzikas tekstos valdošos dzimumstereotipus, izplatītos priekšstatus par dzimumu lomām, sievietes un vīrieša vietu sabiedrībā un romantiskās attiecībās. Populāru dziesmu tekstos nereti var pamanīt elementus, kas pauž noteiktus tradicionālus priekšstatus par dzimumatšķirībām vai klaji seksistisku attieksmi. Šos elementus var klasificēt pēc konkrētām pazīmēm: visbiežāk tie apraksta sievieti kā objektu, nereti – seksuālas iekāres objektu. Tie objektizē sievieti, runājot par to kā par atsevišķu ķermeņa daļu un orgānu kopumu. Tie slavē sievietē īpašības, kuras apmierina vīrieša vajadzības pēc komforta, attēlo sievieti tās tradicionālajās dzimumlomās – raudam, skumstam, ilgojamies, darām sieviešu mājas darbus u.tml. Nereti tiek lietoti vārdi, kas norāda uz sievieti kā sociāli zemāku būtni, kura jāpamāca vai jāpakļauj. Vērtējot sievieti, biežāk tiek minēts izskats un fiziskie dotumi, nevis prāts, zināšanas, rakstura īpašības. Ja arī tiek runāts par sievietes emocijām, tās tiek minētas kā negatīvi stereotipi, kas piemīt visām sievietēm. Minot sievieti kā seksuālo pakalpojumu sniedzēju, nereti tiek attaisnota vardarbība un seksuāla uzmākšanās. Šis uzskaitījums ņemts no pētījumiem, kas veikti ASV, analizējot kantrimūzikas tekstu saturu un pārmaiņas dažādos periodos. Mēs pamēģināsim to izmantot, pavērtējot pašmāju dziesmu liriku.