Vai filozofiska pretošanās vispār iespējama?

Neesmu pārliecināts. Tekstā izklāstītais skatījums man vispār neliekas filozofisks. Vēl vairāk, es to uztveru kā pretfilozofisku. Tāds iespaids, it kā vēl nebūtu bijis ne tikai 20., bet arī 19. gadsimta. It kā Hēgelis nebūtu nomiris 1831. gadā, bet Nīče vēl nebūtu piedzimis.

Baisi teikt, bet pat murgainā “Islāma valsts”, organizācija, kas Krievijas Federācijā aizliegta,tad jau ir profesionālāks vēstures filozofs nekā autors, kurš ir pārliecināts, ka kaut kur pastāv ērta niša, kurā viņš kopā ar citiem tādiem pašiem filozofiem varētu pārlaist pašreizējo situāciju, vērojot, kā ANO dalībvalstis cīnās ar savām bailēm un risina globālās sasilšanas problēmu.

Filozofa uzdevums ir nevis nostāties ērtā vietiņā vispārējā pretošanās kustībā pret “starptautisko terorismu”, cenšoties ietekmēt tādu pašu baiļu pārņemtu ļautiņu “apziņu”, bet jautāt sev: kas tavā paša domā ir no terorista un kas – no tā, kuram terors ir adresēts?