Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Rīts atnāca smagnēji: ar sāpošu galvu un aizpampušām acīm. Pie tā nebija vainojams alkohols, bet gan laika starpības ietekme uz miegu. Līdz četriem rītā rakstīju vēstules un klausījos istabas biedra — korejieša Dzin Dunhana krākšanā un zobu griešanā. Korejieša kājas bija izstieptas pret ledusskapja atvērtajām durvīm, pa kurām […]
Lasīt tālāk
Ne pārāk senā pagātnē pasaules sieviešu tenisa eliti sastādīja uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi vārdi — 70. un 80. gados svarīgāko turnīru finālos pārliecinoši dominēja Krisa Everte un Martina Navrātilova, bet nākamo 10 gadu laikā tenisa pasaulē sāka valdīt jaunās paaudzes spēlētājas Štefija Grāfa un Monika Seleša. Laiki ir […]
Lasīt tālāk
1. Bērnībā, lasot stāstu par Šerloka Holmsa pirmo satikšanos ar Vatsonu, es diez vai pievērsu uzmanību šādai epizodei — pierādot savu dedukcijas spēju, Holmsam pietika ar pāris detaļām, lai nekļūdīgi noteiktu, ka Vatsons nupat ir atgriezies no Afganistānas. Dakteris, taču ar militāru stāju, iededzis, taču nevienmērīgi, tātad — […]
Lasīt tālāk
Bezapziņā snaudošais fakts, ka vienam no Nenotveramajiem atriebējiem pirmskara versijā bija melna ādas krāsa (jaunākajās filmas versijās viņš tika aizstāts ar čigānu), Latvijas krievu presi vedina uz domām, ka Beness Aijo noteikti nokļūs kapitālistiskās Latvijas cietumā. Pēdējā pusgada laikā televīzijā un presē publikācijās par […]
Lasīt tālāk
Igors Šuvajevs: Vai jūs nevar uzskatīt par vēstures nodevēju, jo tieši, oficiāli savā arodā nestrādājat? Āris Puriņš: Es domāju, ka nekādā gadījumā, jo vēstures jomā strādāju tāpat kā līdz šim. Vēsture gan man vairs nav maizes darbs, jo apstākļi ir būtiski mainījušies. Vēsture ir mans vaļasprieks. Tā tas ir, raugoties no […]
Lasīt tālākKamēr draugi rosījās pa pagalmu, es slēpos no jūnija karstuma un revidēju plauktus dārza namiņā, uz kuru vecas grāmatas tika sūtītas aizmiršanai. Visu, kam piemita kaut mazākā literārā vērtība, jau biju atlasījis un izlicis ārā vēdināties, bija palikuši tikai sērīgi latviešu romāni par jūru, didaktiski brīdinājumi par […]
Lasīt tālāk
Pirms daudziem gadiem man pēkšņi piezvanīja Valdis Bisenieks un uzaicināja uz paša tulkotā “Fausta” lasījumu Teātra muzejā. Nelielajā zālē sēdēja gandrīz vienīgi sievietes. Atmiņā neizdzēšami iespiedies baltā uzvalkā tērptais tulkotāja tēls, kurš, šķiet, jau pirmajā teikumā paziņoja, ka Rainim “Faustu” tulkot […]
Lasīt tālāk
No prokuroriem — miljonāros Nebija tā, ka līdz pagājušā gada oktobra beigām Latvija par Valentīnu Kokali nebūtu zinājusi pilnīgi neko — gan biznesmeņu, gan preses, gan politiķu aprindās viņš ir bijis labi pazīstams jau vismaz vairākus gadus — un galvenokārt saistībā ar naftas biznesa līkločiem. Nekas daudz nav zināms par […]
Lasīt tālāk
Drīzāk nē Ingūna Vecvagare, ārste homeopāte Protams, lietot antibiotikas ir labi, jo tās atsevišķos gadījumos patiešām ir dzīvību glābjošs medikaments, bet… To indikācijām jābūt ļoti stingri noteiktām. Patiesībā es antibiotikas izmantoju ļoti, ļoti retos gadījumos. Ne velti pasaulē tagad sāk parādīties raksti par to, ka […]
Lasīt tālāk
Katru dienu pa ceļam uz darbu es sastopu vairākas pazīstamas sejas. Mazo večuku melnā, novārtītā mētelī, ar nodilušu žokejnīcu galvā un brezenta mugursomu plecos, kurā bez citām, man nezināmām mantām atrodas turziņa ar barību Strēlniekdārza pīlēm; blondi balināto nenosakāma vecuma sievieti, kuras jebkurā diennakts stundā mazliet […]
Lasīt tālāk
15. janvāris. Pārmācījusies satiksmes noteikumus, redzu sapnī vilku. Skaidroju to kā mēģinājumu attaisnot savu nevajadzīgo inteliģentisko ietiepību: uz jautājumu, “kas vadītājam jāņem vērā, ja braucoša automobiļa priekšā ceļu pārskrien vairākas stirnas”, piedāvātas trīs atbildes; tās ir šādas — “1. Stirnas var […]
Lasīt tālāk
2005. gada pašā sākumā es kopā ar sievu Annu vairākas dienas pavadīju Jeruzālemē, taču nevis pavadīju laiku divatā vai apguvu pilsētas dīvainākās vietas, bet metos meklēt dīvainus sarunbiedrus. Tieši pirms ieiešanas Dāvida Každana kabinetā pajautāju Annai: “Es eju sarunāties ar vienu no nopietnākajiem mūsdienu […]
Lasīt tālāk