Reizēm es nonāku dīvainās situācijās. Piemēram, pirms dažiem mēnešiem no Silīcija ielejas Rīgā uz dienu bija iebraucis kāds personāžs, kura desmit guļamistabu māja ir pakalnā, no kura pārskatāmi plašie Stanforda Universitātes īpašumi. Viņš izstāstīja savu ieceri tuvākā gada laikā izveidot triljonu dolāru lielu fondu, kas būtu vērsts nevis uz peļņu, bet ietekmi, tīrā impact investment žanrā, turklāt viņa stāsts par naudas savākšanas metodoloģiju bija diezgan pārliecinošs. Uz manu jautājumu, kā viņš šo triljonu dolāru nodomājis tērēt, viņš atbildēja, ka tieši tāpēc es viņam esot vajadzīgs – palīdzēt izdomāt, kā tas būtu vislabākajā iespējamajā veidā tērējams.
Šīs dīvainās sarunas dēļ es tagad reizēm pievēršos iztēles vingrinājumam, lasot, domājot un uzdodot jautājumus dažādiem cilvēkiem. Pavisam nesen jautājumu, kam būtu vērts tērēt lielu naudu, domājot par cilvēces dzīvotspēju, uzdevu arī dīvainajam, bet ģeniālajam zinātniekam Sergejam Viktorovičam Čebanovam, kurš atbildēja nekavējoties: “Jēgas aizsardzībai” (охране смысла). Uz manām bažām, ka krieviskā izpratne par jēgu nav sevišķi veiksmīgi tulkojama citās valodās, un lūgumu precizēt, ko viņš saprot ar “jēgu”, viņš atbildēja: “To, kas jebko saista ar visu pārējo.” Viņaprāt, mūsdienu civilizācija visās savās sociālpolitiskajās, tehnoloģiskajās un kulturālajās izpausmēs orientēta uz šādi saprastas jēgas iznīcināšanu un izdzīvošanas nolūkos cilvēces nākotnei ir jāveido dzīves formas, kas jēgu sargātu un aizsargātu, turklāt šajā nozīmē jēgas aizsardzība ir daudzkārt svarīgāka par dabas aizsardzību. Mūsdienu civilizācijas prakse ir saistīta ar to, ka vismaz Rietumu pasaulē, bet daudzējā-dā ziņā ne tikai tur, dominē struktūras, kas ir ērtas tikai vienam cilvēku tipam, “racionāliem ekstravertiem”, bet visiem pārējiem cilvēku tipiem jāpielāgojas un jāpakļaujas šī tipa lietu izpratnei un izjūtai.
Man ir sarežģītas attiecības ar jēgas jēdzienu, kuru es savulaik mēģināju attiecināt tikai uz izteikumiem vai domām, ne uz darbībām, notikumiem vai dzīvi. Taču iespējams skatījums, no kura visu pasauli var uzlūkot kā vienu izteikumu; tā ietvaros var attaisnot manu daudz senāko mēģinājumu latviešu valodā pārcelt Dieva drauga Jāņa vārdus kā: “Sākumā bija jēga, un jēga bija dievup, un jēga bija dievišķa.” Šāda izpratne nav pārāk tālu no tā, lai ar jēgu saprastu to, kas jebko savieno ar visu, – smalko visu lietu saistību, kas, protams, ir neredzama. Un, kā jau ar visām neredzamajām lietām, arī šī ir pieejama tikai erotiskai dziņai pēc tā, kas pastāv pats par sevi. Vēlme aizsargāt jēgu var būt tikai erotiska. Klupdams krizdams žurnāls Rīgas Laiks jau gadiem seko šai dziņai. Aicinot pievērst uzmanību jēgas aizsardzībai, es, protams, kā smejies, aicinu jūs abonēt žurnālu Rīgas Laiks pašiem, dāvināt žurnāla abonementus saviem vecākiem vai bērniem, draugiem un radiem. Līdz nāve mūs šķirs.