Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Kādu vakaru sēdēju bārā un uzsāku sarunu ar diviem angļiem. Abi bija piloti un nule kā veikuši savu pirmo lidojumu no Londonas uz Rīgu. Lielāko dienas daļu viņi bija pavadījuši, staigājot apkārt pa pilsētu, un tagad baudīja dzērienu un sarunu, iekams lidot atpakaļ uz Londonu nākamajā rītā. Rīgā viņi bija pirmoreiz. Kad viņi […]
Lasīt tālāk
С Бахытом Кенжеевым мы познакомились и подружились более сорока лет тому назад. Именно тогда, в начале 70-х, в Москве сложился кружок друзей и во многом единомышленников, в который, кроме нас двоих, […]
Lasīt tālākMan jāatzīstas, ka iespēja stāstīt par to, kā tas ir – ik dienu, ik brīdi atrasties personīgās attiecībās ar Dievu, izraisīja manī bažas. Kāpēc? Vai nav pieņēmums tas, ka man vispār ir šādas attiecības ar Dievu un es tās apzinos? Vai arī mana nedrošība bija saistīta ar gaumes izjūtu, kura personiskas lietas neļauj izrādīt […]
Lasīt tālāk
2012. gada pavasarī, tuvojoties Eiropas futbola čempionātam, bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs svinīgi pārgrieza zilu lentīti, atklājot Sergeja Prokofjeva vārdā nosauktās Doņeckas lidostas jauno termināli. Šī gada 17. aprīlī pie lidostas fasādes tika piekārts prokrieviski noskaņotās Doņeckas tautas republikas” […]
Lasīt tālākPirms divdesmit gadiem – 1994.gada 25.novembrī – Jesaja Berlins saņēma Toronto Universitātes goda doktora grādu tieslietās. Ceremonijai viņš sagatavoja šo “īso kredo” (kā viņš to nodēvēja vēstulē draugam), kas tika nolasīts viņa vārdā. “Tie bija vislabākie laiki, tie bija vissliktākie laiki.” Ar šādiem vārdiem […]
Lasīt tālāk
Pirmais iespaids, ieejot mākslinieces darbnīcā Parīzes šķērsielas iekšpagalmā, bija pārliecinoši vienkāršs – nekādu joku nebūs, un virspusībai te nav vietas. Pat viņas neviltotā laipnība un viesmīlība bija nopietna tādā nozīmē, ka nāca no cilvēka, kurš negrib pazaudēt nevienu savas dzīves mirkli. Virspusības […]
Lasīt tālākDEFINĪCIJA Miesas māksla ir pašportrets tā klasiskajā nozīmē, bet izmantojot sava laika tehniskos līdzekļus. Tā svārstās starp formas atņemšanu un tās pārveidi. Tā atstāj ierakstu miesā, jo mūsu laikmets sāk sniegt tādu iespēju. Ķermenis kļūst par “izmainītu ready-made”[1. Mākslinieka Marsela Dišāna (1887–1968) ieviests […]
Lasīt tālāk
Itecu Nemoto laiku pa laikam mēdz vadīt ekskursijas uz iecienītākajām pašnāvību vietām, kādu Japānā nav mazums. Pazīstamākā ir Aokigaharas mežs jeb Koku jūra Fudzi kalna pakājē. Mežu ar pašnāvībām sāka saistīt 20. gadsimta 60. gados, pēc divu Seitjo Macumoto romānu iznākšanas, bet jo īpaši pēc tam, kad 1993. gadā mežs […]
Lasīt tālāk
Arnis Rītups: Iesākumā es gribētu lūgt īsi formulēt, kas jums šķiet vērtīgs un kas bezjēdzīgs akadēmisko rakstu izdevumā “Latvieši un Latvija” četros sējumos. Eduards Liniņš: Kā žurnālists, kas nodarbojas ar vēstures tematiku, es labi zinu, cik grūti reizēm ir atrast informāciju, sevišķi, ja ir runa par marginālākām […]
Lasīt tālāk
Četrsējumu akadēmiskajā rakstu krājumā “Latvieši un Latvija” ir apkopoti Latvijas zinātnieku jaunākie atzinumi akadēmiskā līmenī par latviešiem kā nāciju (etnosu) un par Latviju kā valsti, tās kultūru, literatūru, mākslu, mūziku, teātri un kino, arhitektūru, sportu, arī par zinātni, izglītību un citām būtiskām jomām. Pie […]
Lasīt tālākMēdz teikt: “Es negribu atšķirties. Es gribu kā visi.” Kas gan ir šie “visi”? Kas tos radījis? No kā tie sastāv? Kā tos izšķirt? Jo “visi” nav neatkarīgs jēdziens, kas nesaistīti pastāv pats par sevi. “Visi” drīzāk ir atdarināšanas rezultāts un tās sekas. Cilvēks atdarina otru cilvēku, un visi atdarina “visus”, bet […]
Lasīt tālāk