Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Vispārīgi runājot, jau no bērnības mani vienmēr ir apsmējuši divos (un tikai divos veidos): “Tu esi tas, kurš vienmēr atbild” un “Tava balss atbalsojas kalnos un lejās”. Visus savas dzīves agrīnos gadus es uzskatīju, ka dīvainas sakritības rezultātā visi cilvēki, kurus es satiku, bija stulbi. Kad es sasniedzu briedumu, mani […]
Lasīt tālākTas jau ir kļuvis par paradumu, ka, tuvojoties vasaras atvaļinājumu laikam, nedēļas laikraksti neskopodamies iesaka vismaz desmit “saprātīgas” grāmatas, kas to lasītājiem ļaus saprātīgi pavadīt viņu “saprātīgos” atvaļinājumus. Bet, pateicoties noturīgam un nepatīkamam ieradumam uzskatīt lasītāju par atpalikušu un […]
Lasīt tālāk
Nomācošie kara gadi bija viens no smagākajiem, bet intensīvākajiem darba posmiem Leonīda Āriņa mūžā. Šajā laikā radītie stilistiski daudzveidīgie, bieži modernistiskiem centieniem tuvie, dzīvie, tiešie, nenopucētie zīmējumi un gleznu skices, krasi atšķiras no priekšstata par kara gadu latviešu mākslu, kurā it kā nekas […]
Lasīt tālākSuper garš paraksts: Dzejnieks Eduards Aivars (Foto - Gints Mālderis) Sed est purus, congue vitae egestas vel, dapibus nec enim. Vestibulum vitae nisi et risus consectetur dictum. Vivamus porta ante tortor, sit amet fringilla urna bibendum ac. Quisque in rutrum orci, nec feugiat turpis. Quisque non nulla euismod, gravida ante ac, pellentesque elit. […]
Lasīt tālāk
Rīgas Laiks: Jūs esat rakstījis par valodas ietekmi uz filozofiju, par to, kā Heidegers būtufilozofējis, ja viņš būtu runājis mordviešu valodā. Kāda filozofija varētu būt igauņu valodā? Jāns Kaplinskis: Igauņu valodu ļoti stipri ietekmējušas citas valodas, īpaši — vācu, tāpat arī krievu, tagad — angļu valoda, un tā ir […]
Lasīt tālākPilsētas, tāpat kā cilvēki, mēdz būt seksuālas un frigidas. Var visu mūžu nodzīvot kopā ar cilvēku, tā arī viņa erotu neizzinot, neizjūtot. Tā arī ikviena pilsēta spēj mums likt pēkšņi notrīsēt orgasmā vai otrādi — nolemt gadu desmitus ilgai sērīgai kopdzīvei. Es pusotru gadu nodzīvoju Tokijā, taču līdz pat šim laikam […]
Lasīt tālāk
Šī fotogrāfija tapusi 1978. gada pavasarī un tajā redzamais cilvēks, kas kopā ar savu sievu slepeni zvēr amerikāņu karogam, tobrīd oficiāli ir darbinieks PSRS misijā ANO, neoficiāli — VDK aģents un pavisam neoficiāli — dubultaģents. Informācija par latviešu kultūras darbinieku sadarbību ar VDK, ar kuru viņš nāca klajā pēc […]
Lasīt tālāk
Pirmā saruna Virhīnijai Karrenjo ir 89 gadi, un viesus viņa pieņem mājās. “Vakar mums gadījās nelaime,” steidzīgi saka privātsekretāre, stumdama ienācējus no krēslaina priekšnama dzīvojamā telpā, “viņa krita un sasita kāju.” Par apgrēcību tiek uzskatīti bīdāmie kruķi, uz kuriem vecā kundze cienīgi balstās, pieceldamās […]
Lasīt tālāk
Cilvēkam, kas iemācās kādu reti lietotu vai pat vispār nelietotu valodu un pieņem lēmumu dzīvot dzimtenē kādā attālā Eiropas nostūrī, kur ziemas ir aukstas un pāris miljonu iedzīvotāju pikti un savrupi cīkstas ar ikdienas raizēm, ir vairākas iespējas: 1) apgūto aizmirst uzreiz; 2) apgūto aizmirst pamazām, pie izdevības […]
Lasīt tālāk
