Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Pēc atgriešanās man ir jautājuši: “Kā piedzīvotais tiek pārstrādāts? Kā ar to tiek galā?” Atbilde skan: “Nekā.” Daži iespaidi neļaujas pārstrādāties. Prizrenas slimnīcā redzētā septiņgadīgā Kosovas albāņu meitenīte, kuru dienu pirms Kosovas ieņemšanas bija aizķērusi snaipera lode. Viņai bija ievainotas smadzenes un […]
Lasīt tālākMāris Locs ar savu velosipēdu noripinājis pa Latvijas ceļiem vairāk nekā 200 000 kilometru. Viņa acis skatījušas tūkstošiem kapsētu, vēsturisku ēku, pamestu dzelzceļa līniju, piļu, tiltu, dižkoku un pieminekļu; vispirms viņš to visu aplūkojis vecās fotogrāfijas vai pastkartēs un tad braucis palūkoties, kā šī vieta izskatās […]
Lasīt tālāk“Mani aizvaino tas, ka Savienoto Valstu prezidents svešā zemē tieši vai netieši uzbrūk savai valstij.” Tas bija 1998. gadā. Citāta autors, Toms Dilejs (republikānis no Teksasas) tolaik bija ASV kongresa pārstāvju palātas vairākuma vadītājs. Pieminētais prezidents, Bils Klintons, bija “uzbrucis savai valstij” vizītes laikā Ugandā. […]
Lasīt tālāk14. un 15. septembrī Rīgā īsā darba vizītē, kultūras ministres Helēnas Demakovas uzaicināts, viesojās Itālijas kultūras ministrs Roko Butiljone. Rīgas Laika lasītājiem šis vārds nav svešs (skat. manu rakstu 2004. gada decembrī, kas tapa saistībā ar kreisi liberālo politiķu un preses uzpūsto, nožēlojamo skandālu Eiropas […]
Lasīt tālākLidmašīna Varšava—Gdaņska nolaižas Annas Bronskas kartupeļu laukos. “Turpat aiz stateniski saslietām zābaku zolēm, kuru purngali tiecās viens otram pretim, plēnēja kartupeļu lakstu ugunskurs, kas lāgiem aizdusaini atdzīvojās. [..] Bija deviņdesmit devītais gads, viņa sēdēja Kašūbijas sirdī netālu no Bisavas, bet vēl tuvāk […]
Lasīt tālākMāra Brašmane. Manas jaunības pilsēta. Neputns, 2005 Ap to pašu laiku, kad iznāca Māras Brašmanes 60. un 70. gadu fotogrāfiju albums Manas jaunības pilsēta, es nejauši redzēju Čiža dienasgrāmatu. Gribu uzreiz šeit apstāties un atvainoties par to, ka pirmais teikums, kurā pieminēju arī sevi, varēja radīt iespaidu, it kā es vēlētos, […]
Lasīt tālākPērnā jūlijā, kādā piektdienas rītā Nīlss Birbaumers, Tībingenes universitātes neirologs, no viesnīcas Peru galvaspilsētas Limas centrā tika aizvests uz namu nožogotā priekšpilsētas teritorijā, ko apsargāja pusducis bruņotu vīru. Viņu pavadīja divi kolēģi – Herta Flora, neiropsiholoģijas profesore, viņa draudzene, un Tilo […]
Lasīt tālākAplinkus rakstīts ievads Agrāk vai vēlāk šīm pārdomām vajadzēja tapt pierakstītām – gan autora pārdomu iekšējas virzības dēļ, gan arī tāpēc, ka Latvijā kopš 90. gadu sākuma vērojama brīvmūrniecības renesanse, par ko liecina kaut vai Aleksandra Gīzes grāmatas Brīvmūrnieki iznākšana pirms mēneša, kā arī laikrakstu […]
Lasīt tālākBrīdī, kad es šo rakstu, interneta portālā draugiem.lv ir reģistrējušies 257 272 lietotāji (protams, jāatņem mirušie un viltotie “draugi”), bet agrajā sestdienas rītā (astoņos un trīs minūtēs) tajā skatās 1300 dzīvu interneta lietotāju (te gan arī jāņem vērā, ka daži varbūt ir aizmiguši, neizslēdzot datoru un pārlūka […]
Lasīt tālāk